Decembra sākumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja Saeimā pārstāvētās partijas līdz gada beigām piedāvāt premjera amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus un redzējumu valstij būtisku jautājumu risināšanā. Gada pēdējā darbdienā prezidents tikās ar partiju pārstāvjiem un pēcpusdienā paziņoja, ka partijas ar uzdevumu netika galā, tāpēc viņš nākamnedēļ uzrunās iespējamos kandidātus.
Jau otrdienas vakarā prezidents publiski paziņoja, ka premjera amatā būtu jānonāk "Vienotības" pārstāvim.
Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars to sapratis arī no trešdienas sarunas ar Vējoni.
Kampars atzina, ka no koalīcijas partneriem līdz šim bija spiediens, kas būtu jādara partijai, un prezidents fiksēja to situāciju.
Prezidents mums deva nepārprotamu signālu – “Vienotībai” jāvirza premjera kandidāts, kurš spēs gūt atbalstu, un nākamnedēļ partijai tas jāizdiskutē un jānāk ar skaidru piedāvājumu, sacīja Kampars.
Vējoņa paziņojums par vēlamo koalīcijas modeli nozīmē „Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas kandidatūras faktisku noraidīšanu, jo viņa raisa iebildumus gan pašas partijā, gan no potenciālajiem partneriem.
To nenoliedz arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kura vadītā partija iebilda pret Āboltiņas kandidatūru.
Prezidents uzsvēra, ka viņš kā optimālo koalīcijas modeli redz esošo, par kandidātiem konkrētas sarunas nebija, taču “ir savi kritēriji, un faktiski šie kritēriji izslēdz Āboltiņas kandidatūru”, sacīja Bērziņš.
Pēc prezidenta paziņojuma var secināt, ka “Vienotībai” ir dota otra iespēja, un jācer, ka to izmantos lietderīgi un pieies tam valstiski, pauda Bērziņš.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vēl pirms prezidenta paziņojuma pauda, ka apvienība savu premjerministra amata kandidātu neizvirzīs. Viņš skaidroja - prezidents nepārprotami paudis, ka valdības vadītājs būtu jāvirza „Vienotībai”.
“Tas ko viņš pateica vakar, ka ZZS pirmajā kārtā atņemtas tiesības virzīt kādu kandidātu, un mēs prezidenta teiktajā ieklausāmies,” sacīja Krauze.
Tikai tad, ja “Vienotības” kandidātam neizdosies izveidot valdību, varētu pienākt mūsu kārta, sacīja ZZS pāsrtāvis.
„Vienotība” uz valdes sēdi pulcēsies pirmdienas vakarā, un tajā Āboltiņa varētu paziņot par to, vai atkāpjas no kandidēšanas. Tikmēr Saeimas opozīcija prezidenta nostāju runāt tikai ar koalīcijas partijām kritizē.
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka, uzņemoties iniciatīvu virzīt premjera amata kandidātu, Valsts prezidents ir sapratis, ka no politiskajām partijām neko prātīgu gaidīt nevajag. Viņaprāt, šis paziņojums piespiedīs partijas rast visām pieņemamu kompromisu attiecībā uz premjera kandidātu.
Savukārt politologs Jānis Ikstens domā, ka Valsts prezidenta iniciatīva, iespējams, ļaus "Vienotībai" iziet no neērtās situācijas saistībā ar partijas līderes Solvitas Āboltiņas vēlmi ieņemt šo amatu un meklēt citu kandidātu. Pēc viņa domām, to zināmā mērā vēlējusies arī "Vienotība", kas saprot, ka, citēju, "blefs ar Āboltiņu neizdevās".
Komentējot pašreizējo situāciju ar premjera meklējumiem, "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis intervijā LTV raidījumam “Panorāma” to nodēvēja par īpatnēju.
“Vienotību” viņš vērtēja kā paralizētu. Viņaprāt, nosaucot Āboltiņu par Ministru prezidenta kandidāti, būtu maz šaubu par iespējām savākt nepieciešamo atbalstu parlamentā. Pat, ja pret viņu nostātos seši “Vienotības” deputāti un Straujuma, kā arī Nacionālā apvienība, tomēr atbalstu varētu meklēt pie opozīcijas partijām, tostarp “Saskaņas”.
Turklāt politikas kuluāros tiekot runāts par Vējoņa iespējamo solījumu Āboltiņai, ka pēc Vējoņa kļūšanas par prezidentu viņa tiku nominēta premjera amatam. “Vienotības” kongress arī parādījis, ka viņai ir atbalsts partijas aktīvā. Pašlaik gan viņa pati esot mazliet nedroša un nevarīga, komentēja Freimanis.
Freimanis gan arī norādīja, ka “Vienotības” iespējamo kandidātu soliņš nav nemaz tik īss, kā piemērus minot bijušo eirokomisāru Andri Piebalgu, finanšu ministru Jāni Reiru un Cēsu mēru Jāni Rozenbergu.
Jau ziņots, ka pēc “Vienotības” premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis deva partijām laiku līdz gada beigām, lai vienotos par nākamo koalīciju, premjeru un darba prioritātēm.
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgušajām spekulācijām "Vienotība" oficiāli paziņoja, ka premjera amatam izvirzīs partijas līderi Solvitu Āboltiņu, bet par to gan vēl tiek plānots balsojums frakcijā, jo Āboltiņu neatbalsta arī daļa pašas partijas biedru.
Ap Ziemassvētkiem neklātienes balsojumā partijas „Vienotība” valde un Saeimas frakcija nobalsoja par Solvitas Āboltiņas virzīšanu premjera amatam.
Kategoriski pret darbu Āboltiņas valdībā ir pašreizējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība, savukārt trešais koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība sākotnēji paziņoja, ka līdz 28.decembrim izvirzīs virzīs savu kandidātu premjera amatam, taču apsolītajā datumā to neizdarīja un vēlāk paziņoja, ka ir atteikusies no iespējas izvirzīt savu premjera amata kandidātu un nolēmusi dot priekšroku „Vienotībai”.
