Ministrija sola, ka rezultātā izmaksas augstskolām nepieaugs, bet vēl no jauna būs jāskata līdz šim veiktais studiju vērtējums, kā arī jālemj par nacionāla mēroga iestādi, kas varētu procesu organizēt.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa norāda, ka IZM būs jāuzņemas galvenā loma, un tas būs kompromisa risinājums, gatavojot akreditācijas komisijas lēmumus. Būtiskākais ir izšķiršanās un lēmums no 2014. gada pāriet uz atvērto sistēmu, kurai institūcija varētu nodrošināt akreditāciju. Salīdzinot jauno un veco sistēmu, jaunajai sistēmai izmaksas ir mazākas.
IZM uzskata, ka panāktais kompromiss ar studentiem, augstskolām un augstākās izglītības padomi nav pretrunā ar ministra Roberta Ķīļa iesāktajām reformām, un vērtē, ka panāktais kompromiss ir tikai cits ceļš kā panākt kvalitatīvu izglītību.
Jautājums ap studiju akreditāciju jau ilgāku laiku ir uzmanības laukā augstākajā izglītībā. Studiju virzienu akreditācija ir apstiprinājums, ka konkrēta studiju programma ir valsts pieprasītajā līmenī, un studenti ir tiesīgi saņemt valsts apstiprinātu diplomu. Latvijas augstskolās akreditācijai bija jānotiek jau kopš pērnā rudens. Taču ar lielu blīkšķi sākās un ievilkās skandāls par to, cik kvalitatīvs un izmantojams ir Augstākās Izglītības padomes kūrētais studiju programmu vērtējums, uz kura bija jābalsta viss akreditācijas process. Līdz ar skandālu – atkal un atkal atlika akreditācijas sākšanu.
Vēlāk kļuva nav skaidrs, kurš izvērtēšanas procesu vispār organizēs. IZM uzstāja, ka tā ir jāveic kādai Eiropā atzītai institūcijai. Izsludināja konkursu, kurā uzvarēja Vācijas aģentūra ASIIN. Jau februārī ministrija solīja, ka kuru katru brīdi līgums ar aģentūru būs noslēgts, bet tas nav izdarīts vēl šodien. Nedz premjers, nedz Saeimas atbildīgā komisija un AIP nepiekrita aģentūras iesaistīšanai. Bija vismaz divi iebildumi. Pirmkārt, ASIIN piedāvātais darba grafiks paredzēja, ka visām studiju programmām pašreiz spēkā esošais termiņš ir jāpagarina par deviņiem mēnešiem. Pret to iebilda Saeima. „Otrs ir tas, ka ASIIN piedāvātais cenrādis ir ārkārtīgi liels. Būtībā divreiz lielāks, nekā iepriekš tādi paši darbi bija veikti un varbūt pat vēl vairāk kā divas reizes. Tam nav saskatāms nekāds pamatojums, it sevišķi pašreizējā situācijā,” norāda AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Toties Valsts kanceleja konstatēja, ka iepirkums neatbilst normatīvajiem aktiem. Cietēji ir studenti. Daugavpils augstskolā jau ir studenti, kas ir saņēmuši izziņu, nevis diplomu. Taču izziņa pierāda tikai konkrētās programmas apguvi, nevis faktu par augstākās izglītības iegūšanu.
„Tas līdz kam augstskolas un studenti ir novesti ar šo akreditācijas vilcināšanos… Izskanēja Daugavpils vārds, ka mēs esam pirmajiem pieciem cilvēkiem izziņas izsnieguši. Protams, viņi saņems diplomu, līdz ko šī problēma būs akreditēta. Bet maijā Latvijā jau būtu vairāk nekā 50 šādu programmu,” norāda Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis.
IZM piedāvātais risinājums – studiju akreditāciju kūrēt pašiem, dod reālas cerības, ka izdosies akreditāciju pabeigt līdz izlaidumam. LU rektors Mārcis Auziņš norāda, ka šis patiešām varētu būt krīzes risinājums, jo starptautiski uz faktu, ka pati ministrija vērtē programmas, skatās ļoti nelabvēlīgi.
