De Facto

Tiesā pašvaldībai liek pierādīt atkritumu tarifa celšanas pamatu; domes lēmumu atceļ

De Facto

Banka iesūdz tiesā bijušo NATO ģenerālsekretāru

Taureņu pirts sarunas: «Latvenergo» valde, Martinsons un «uzsviest drosmei» Danai

«Uzsviest drosmei»: Taureņu pirtī «Latvenergo» vadība ar Martinsonu apsprieda ekonomikas ministres lomu valdes pārvēlēšanā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām “Taureņu” pirts sarunām. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus. Runa bijusi arī par Martinsona plāniem Itālijā tikties ar Danu, kurai vajagot “uzsviest drosmei” saistībā ar “Latvenergo” valdes konkursu.  LTV raidījums “De facto” vēsta, ka KNAB lietā ir pratinājis arī bijušo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu, taču nepierādīja Martinsona maksājumus viņai vai “Latvenergo” amatpersonām.

ĪSUMĀ:

Žīgurs un Kuņickis “Latvenergo” valdē tika iecelti 2010. gada rudenī – neilgi pēc tam, kad savus amatus  korupcijas skandāla dēļ bija zaudējuši uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un viceprezidents Aigars Meļko. Žīgurs un Kuņickis tika izvēlēti konkursā, kura komisiju vadīja toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Kuņickis kopš 2018. gada nogales strādā Ukrainas enerģētikas koncernā “DTEK”, bet Žīgurs joprojām vada  “Latvenergo”, turklāt maijā uzņēmuma padome nolēma vēl uz pieciem gadiem pagarināt viņa pilnvaras. Jaunais Žīgura termiņš “Latvenergo” vadībā sāksies novembrī.

Lēmumu maijā neietekmēja pat tas, ka tobrīd pret Žīguru, Kuņicki un skandāliem apvīto uzņēmēju Māri Martinsonu KNAB bija aktīvs kriminālprocess. Tā pamatā ir KNAB fiksētas sarunas nu jau bēdīgi slavenajā “Taureņu” pirtī Babītes novadā, kurā Martinsons bieži rīkoja dažādas tikšanās.

Sarunas, kurās KNAB saskatīja iespējamu korupciju, notika 2015. gada martā un jūlijā. Toruden bija jābeidzas Žīgura un Kuņicka pirmajam pilnvaru termiņam “Latvenergo” valdē. Izmaiņas “Latvenergo” un tā meitaskompānijas “Sadales tīkls” valdēs bija viens no tematiem, kas tika apspriests Taureņu pirtī.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ir aprakstītas divas sarunas. Par pirmo minēts, ka 2015. gada 12. martā “Latvenergo” valdes locekļi Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runāja par uzņēmuma “Sadales tīkls” valdes locekļu maiņu,

“jo ar pašreizējās valdes sastāvu nevarot nodrošināt labvēlīgus rezultātus (iespējams, ar Martinsonu saistītiem uzņēmumiem) konkursos un iepirkumos”.

“Sarunas laikā Martinsons piedāvāja vairākus kandidātus šim amatam (..) un paskaidroja, ka šie kandidāti ir viņam lojāli, kā arī runātāju starpā tika nosaukta virkne citu iespējamo valdes locekļu vārdi un uzvārdi (..). Tāpat Martinsons izteica vēlmi piemeklēt iemeslu, lai veiktu “Latvenergo” valdes locekļa Arņa Kurga, kas atbildēja par iepirkumiem, nomaiņu ar kādu citu personu. Sarunā tika pārrunāts veids/mehānisms, kā realizēt valdes locekļu nomaiņu, kādas ir Žīgura un Kuņicka iespējas šo nodomu īstenot,” teikts lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu.

Kriminālprocesu KNAB sāka tikai 2018. gada nogalē, bet izbeidza pirms mēneša. Kriminālprocess ir izbeidzams gadījumos, ja iztrūkst vai nav iespējams pierādīt kaut vienu no noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, skaidro KNAB. Visiem trim sarunu dalībniekiem bija piemērots statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Vienīgais no trijiem, kas neatteicās sniegt liecības, bija Žīgurs.

Sarunā ar “De facto” Žīgurs saka: “Saimnieciska uzņēmuma vadītājam ir jātiekas ar dažādām ieinteresētām pusēm. Un es arī to mēdzu darīt un neizvairos no tikšanās, lai arī kādi tur priekšlikumi vai kādas idejas nebūtu jāuzklausa. (..) Ar šodienas acīm skatoties, droši vien es nebūtu tur devies... Pilnīgi noteikti nebūtu devies, zinot visus vēlākos notikumus, zinot arī to, cik liels darbs ir ieguldīts šobrīd izmeklēšanā un arī šo sarunu izmeklēšanā.

Tomēr gribu uzsvērt, ka nekādas darbības, kas hipotētiski tika pieļautas sākumā, ka varētu tikt notikušas, nenotika un netika darītas. Un tas arī apstiprinās KNAB veiktajā izmeklēšanā.”

Ko nozīmē “uzsviest drosmei”?

Taču iepriekš minētā nebija vienīgā Žīgura tikšanās ar Martinsonu atpūtas kompleksā “Taureņi”. Lēmumā par lietas izbeigšanu rakstīts: “2015. gada 9. jūlijā Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runāja par Žīgura un Kuņicka pilnvarām “Latvenergo”. Martinsons sarunā norādīja, ka viņš ar Danu (saskaņā ar kriminālprocesā noskaidrotu informāciju – Danu Reiznieci-Ozolu) izbrauks uz Itāliju un visu izrunās, savukārt Žīgurs informēja, ka

varbūt viņai vajadzētu ''uzsviest drosmei'', uz ko Martinsons atbildēja, ka viņš to arī darīs, par katru piecdesmit (iespējams, domāts 50 000 eiro). Tālāk sarunā Martinsons informēja, ka ar Danu viņš tiksies 15.-16. augustā Itālijā.”

Par šo sarunu “Latvenergo” vadītājs skaidro: “Latviešu valodā ir ļoti daudz dažādu izteicienu. Un “uzsviest drosmei” man no jaunības gadiem apzīmē to, ka tajā brīdī, kad puisis iet uzlūgt meiteni uz deju un viņam nav dūšas, un meitene ir ļoti skaista, tad nu ierauj mazu mēriņu. Vai arī ja tev vienam pašam jāuzstājas lielas auditorijas priekšā, arī tas palīdz sākumā. Un tā sarunas dramaturģija tā risinājās, ka, jā, nu, es tādu teicienu izteicu."

"Bet mani tā reakcija tālākā pārsteidza un es sapratu, ka nu nē, ka kaut kas tāds man nav pieņemams. Un, cik man ir zināms, tad nekas tāds nav noticis,” saka Žīgurs.

Vaicāts, kā viņš to zina un vai kādreiz par to ir pajautājis Martinsonam vai bijušajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, Žīgurs atbild: “Nē. Nekad. (..) Nekad man tas nav ienācis prātā kaut ko tādu prasīt. Es vienmēr esmu ļoti augstu vērtējis Danu Reiznieci-Ozolu un nekad neesmu iesaistījies šādās sarunās ar viņu.”

Reizniece-Ozola noliedz tikšanos ar Martinsonu un konkursa ietekmēšanu

KNAB konstatēja, ka gan Reizniece-Ozola, gan Martinsons no 2015. gada 13. augusta līdz 16. augustam tiešām atradās blakus Milānai, Itālijā. Tomēr nekādu citu informāciju, kas pierādītu, ka abi Itālijā tikās, KNAB neieguva.

Pati politiķe liecināja, ka viņai ar Martinsonu Itālijā nav bijusi nekāda veida tikšanās, arī Latvijā vai citur Martinsons ar viņu neesot mēģinājis tikties, neviens nekādā veidā viņu nav uzrunājis, lai šāda veida tikšanās notiktu.

“Arī veicot no kredītiestādēm kriminālprocesā saņemto Reiznieces-Ozolas kontu analīzi, (..) netika iegūta nekāda informācija, kas pierādītu iespējamu kukuļa saņemšanu no Martinsona vai citām personām viņa uzdevumā (..) par labvēlības izrādīšanu noteiktu personu ievēlēšanas procesā jeb citāda veida atbalsta sniegšanu, esot Latvijas Republikas ekonomikas ministra amatā. Attiecībā par iespējamo kukuļdošanu Reizniecei-Ozolai pratināts kā tādas personas statusā, pret kuru uzsākts kriminālprocess, Martinsons izmantoja savas kriminālprocesuālās tiesības un no liecību sniegšanas atteicās,” teikts KNAB lēmumā.

Reizniece-Ozola uz “De facto” lūgumu komentēt “Taureņu” pirtī runāto norādīja:

“Man tā ir pirmā dzirdēšana. Un, ja būtu vēlme apstiprināt Žīgura kungu, tad to varētu izdarīt bez konkursiem.

Man bija vēlme organizēt konkursu, lai būtu iespēja izvēlēties no citiem jauniem profesionāļiem. Diemžēl, nu varbūt par laimi, bet konkurss beidzās ar rezultātu, ka arī Žīgura kungs tika pārapstiprināts šajā amatā. Ar mani neviens par šādas personas iecelšanu nav runājis nedz formāli, nedz neformāli, un process ir organizēts pilnīgi godīgi. Tas, ko jūs man šobrīd sakāt, man ir pirmā dzirdēšana.”

Patiesībā gan konkurss 2015. gada septembrī bija izsludināts tikai uz vienu vakanto “Latvenergo” valdes locekļa amatu. “Latvenergo” kapitāldaļu turētāja pārstāvis tolaik bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs, kurš dažus mēnešus vēlāk kļuva par Reiznieces-Ozolas biroja vadītāju Finanšu ministrijā.

Gan “Latvenergo”, gan Ekonomikas ministrijas paziņojumi pēc akcionāru sapulces liecina, ka konkursā tika izvēlēti divi jauni valdes locekļi – Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis, kuru kā sev lojālu cilvēku “Taureņu” pirtī bija pieminēja Martinsons.

Savukārt Žīgurs, Kuņickis un arī Uldis Bariss “Latvenergo” valdē tika pārapstiprināti uz turpmāko termiņu. Citējot “Latvenergo” paziņojumu, tas notika, “izvērtējot viņu iepriekšējo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un darbībā, kā arī sniegto stratēģisko redzējumu par koncerna nākotnes izaicinājumiem un attīstību”.

Darbu valdē neturpināja Martinsonam netīkamais Arnis Kurgs, kurš gan saglabāja “Latvenergo” administratīvā direktora amatu. Līdz ar to “Taureņu” pirtī runātais vismaz daļēji ir piepildījies.

Lūgta plašāk komentēt 2015. gada novembra izmaiņas “Latvenergo” valdē, Reizniece-Ozola norādīja: “Nē, vispār neatceros. Nu katrā ziņā es pieņemu, ka ir kādi cilvēki, kas mēģina ietekmēt politiskos procesus un, iespējams, apspriež kādas lietas, pār kurām pat nav nekādas ietekmes. (..) Par jūsu personām, par jūsu sarunām es tiešām pat pirmo reizi dzirdu.

Jūs man tagad pasniedzat tādu informāciju un lūdzat komentēt lietas, kuras vispār pat KNAB man nav nedz stāstījis, nedz informējis. Es pat par šo procesu, ko jūs runājat, nekā detalizēti nezinu.”

Vaicāta, kā  Martinsons 2015. gada jūlijā varēja zināt, ka viņa būs augusta vidū Itālijā, Reizniece-Ozola atzīst: “To gan nezinu, un arī maniem braucieniem nav bijis sakara ne ar Māri Martinsonu, ne ar kādiem citiem nedz kolēģiem, nedz kādiem Latvijas politiskās vai uzņēmējdarbības vides personāžiem.”

Martinsons KNAB lēmumu nekomentē

Pats Martinsons uz “De facto” lūgumu izskaidrot savu labo informētību par Reiznieces-Ozolas ceļojumu plāniem neatsaucās. Martinsons gan norādīja, ka KNAB lēmumu komentēt nevar, jo viņam neesot zināmi lietas materiāli. Arī par KNAB lēmumā norādītajām sarunām neko pateikt viņš nevarot, jo neatceroties, ka būtu tādās piedalījies.

KNAB lēmumā par 2015. gada jūlija sarunu arī minēts: “No Martinsona sarunā teiktā noprotams, ka Martinsons katru mēnesi maksā 10 000 eiro gan Kuņickim, gan Žīguram.” Savukārt tālāk aprakstītas Žīgura liecības: “Žīgurs liecināja, ka nekad nav saņēmis no Martinsona naudu vai citus mantiskus labumus par viņa labvēlību “Latvenergo” rīkotajās iepirkuma procedūrās ar Martinsonu saistītajiem uzņēmumiem, jo nekad nav izrādījis labvēlību “Latvenergo” rīkotajās iepirkuma procedūrās.”

“Nav tādu gadījumu, kad kāds vinnētu iepirkumos neobjektīvu iemeslu dēļ, kaut kādas sarunāšanas dēļ. Tādu faktu nav “Latvenergo” iepirkumos, vismaz līdz šim nav bijis. Un uzņēmējs jau var izteikt dažādas vēlmes.

Nu, tas jau nenozīmē, ka “Latvenergo” tādas vēlmes īsteno,” apgalvo Žīgurs sarunā ar “De facto”.

Martinsons, kurš KNAB sniegt liecības bija atteicies, “De facto” apgalvo: pilnīgi noteikti varot pateikt, ka nekad neesot devis jebkādus naudas līdzekļus Reizniecei-Ozolai, Žīguram vai Kuņickim.

Māris Kuņickis “De facto” atrakstīja, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ viņam neesot bijis iespējas būt Latvijā un iepazīties ar KNAB lēmumu, tāpēc tagad esot grūti to komentēt.

Arī pēc tam, kad “De facto” viņam elektroniski nosūtīja lēmuma anonimizēto versiju, bijušais “Latvenergo” valdes loceklis atbildes nesniedza.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu minēts, ka informācija par iespējamo kukuļošanu ir pieejama tikai atpūtas kompleksā “Taureņi” notikušajās sarunās, bet visi trīs to dalībnieki noliedz jeb ticami neizskaidro sarunu saturu. Savukārt papildu pierādījumu iegūšana no citām personām nav iespējama.

Uz “De facto” jautājumu, kāpēc KNAB kriminālprocesu sāka tikai 2018. gada beigās, lai gan sarunas notika trīs gadus iepriekš, birojā atbildēja: “Lai netraucētu izmeklēšanas darbībām citā kriminālprocesā.” Visticamāk, ar to domāta Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, kurā arī fiksētas sarunas Taureņu pirtī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti