Pirmdien valdības un Krīzes padomes vadības izsludinātais ārkārtas stāvoklis Daugavpils novadā ir devis tiesības glābējiem evakuēt cilvēkus pat tad, ja viņi paši to nevēlas.
„Mums vajadzēs aizsargāt dambi ar maisiem, un smiltis, lai neiet ūdens uz lielajiem ciematiem un īpaši uz pilsētas centru. (..) Grūti pateikt, vai pietiks resursu, vai nē, jo var applūst ļoti liela teritorija,” neziņā ir Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova.
Iedzīvotāju nostāju ilustrē arī Daugavpils novada domes priekšsēdētājas Janīnas Jalinskas teiktais. „Daugavpils novadā šobrīd ir 154 cilvēki, kuri ir atteikušies evakuēties. Viņi visi ir parakstījuši dokumentu, ka viņi atsakās evakuēties. Bet ko tas nozīmē: ja šodien viņi atsakās evakuēties, ja notiks šī ūdenslīmeņa celšanās un šo dambi aizskars, kas tad atbildēs par šo cilvēku dzīvībām?
Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis (V) atzīmē, ka plūdi iezīmējuši vēl citas problēmas, pie kurām būs jāatgriežas. „Lai spridzinot ledu vienā vietā, neradītu papildus ledus sastrēgumus un problēmas citās vietās (..) Tātad šiem darbiem jānotiek koordinēti. Tāpat tas ir jautājums par palienu pļavu apbūvi, kur nenoliegsim arī pēdējos gados, tas nav tikai tas, kas palicis mantojumā no padomju laikiem vai vēl senākiem laikiem, pašvaldības bijušas pietiekami brīvas, izsniedzot šīs te būvatļaujas, tagad mēs redzam, ka tas rada papildus problēmas,” skaidro premjers.
Vēstīts, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā Latviju skāruši pēdējo gadu lielākie plūdi,. Patlaban vissmagākā situācijā ir Daugavpils novadā. Tomēr applūšanas draudi un reāla applūšana bijusi arī Ogrē, Pļaviņās, Ilūkstes novadā, Līvānos, Gulbenē, Rēzeknē, Carnikavā un citur.
