ĪSUMĀ:
- Pēc tiesas lēmuma Rīga nevar turpināt sadarbību ar «Rīgas mikroautobusu satiksmi».
- Konkurss par mikroautobusu pakalpojumu sniegšanu ievilcies sūdzību dēļ.
- Izskanēja bažas, ka no nākamā gada Rīga var palikt bez «mikriņiem».
- «Rīgas satiksme» gan mierina – ir iespējami risinājumi, bez «mikriņiem» nepaliks.
Nu jau pāris gadu uzņēmums «Rīgas satiksme» dabū taisnoties par vairākām šaubīgām prasībām iepirkumā, kurā tā meklē nākamo mikroautobusu pakalpojumu sniedzēju. Publicitāte ap šo konkursu izvērtusies tiktāl, ka nu jau par karsto tematu kļuvis jautājums, vai Rīga nākamgad nepaliks vispār bez mikroautobusiem, jo tiesa aizliegusi ierastajā veidā turpināt sadarbību ar Rīgas domes sabiedroto uzņēmumu «Rīgas Mikroautobusu satiksme» (RMS).
Drīz pēc iepriekšējā strīda izskatīšanas un aizlieguma bez izmaiņām turpināt iepirkumu personu apvienība «Liepājas Autobusu parks» un «Nordeka» atkal sūdzējušies Iepirkumu uzraudzības birojam.
Uzņēmumu vadības pārstāvis Leonīds Krongorns pastāstīja, ka iepirkumā nav norādīta pasažieru plūsma laika posmos, līdz ar to nevar sarēķināt izmaksas un ieņēmumus, kas nostāda mūs nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar iepriekšējo pakalpojuma sniedzēju.
Tātad, ja pretendenta izmaksas ir mazākas par Rīgā noteikto 1,15 eiro biļetes cenu, tas var piedāvāt papildu maršrutus, tādējādi iegūstot lielāku «Rīgas satiksmes» labvēlību.
Taču datus par pasažieru skaitu un katra maršruta izmaksām zina tikai pašreizējais braucējs un otrs pretendents konkursā - «Rīgas Mikroautobusu satiksme».
Krongorns to sauc par kārtējo priekšrocību konkurentiem.
Papildu labumi par pašu uzņēmumu naudu iebildes izsauca jau iepriekšējā strīda reizē. Proti, pretendenti bez ierastās e-talona sistēmas pasažieriem var piedāvāt papildu biļešu veidus, piemēram, mēnešbiļetes. Par to konkursā dod papildu punktus, tuvinot uzvarai. Taču šiem papildu biļešu veidiem jābūt savietojamiem ar e-talona sistēmu, ko savukārt uztur uzņēmums «Rīgas karte», kam nav pienākuma sadarboties ar mikroautobusu konkursa dalībniekiem.
Turklāt «Rīgas kartes» valdes loceklis Aleksandrs Brandavs ir arī «Rīgas Mikroautobusu satiksmes» patiesā labuma guvējs. Iepirkumu uzraugu lēmumā lasāms, ka sūdzība atzīta par pamatotu: «Apstāklis, ka pretendentam papildu biļešu veidu piedāvāšanai ir nepieciešams vērsties pie trešās personas, kas turklāt ir saistīta ar otru pretendentu, liecina par to, ka nosacījums nenodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem, kā arī godīgu konkurenci starp tiem. »
Tikmēr «Rīgas satiksmes» runasvīrs Viktors Zaķis uzskata, ka «Liepājas Autobusu parks» kopā ar «Nordeku» apzināti kavē konkursu, lai iepirkums beigtos ne ar ko.
Taču viņš noraidīja bažas, ka Rīga var palikt bez mikroautobusiem, sakot, ka ir iespējami juridiskie risinājumi.
Augstākā tiesa gan ir stingri pateikusi, ka «Rīgas satiksmes» bezkonkursa sadarbība ar pašreizējo mikroautobusu kompāniju nevar turpināties ilgāk par gadumiju. Konkurenti gan arvien skaļāk arī runā par to, ka «Rīgas satiksme» tādus pakalpojumus varētu sniegt pati, neatdodot konkurentiem desmit miljonus pasažieru gadā pa tiem pašiem maršrutiem, kuros kursē «Rīgas satiksmes» braucamie.
KONTEKSTS:
Jautājums par mikroautobusu pārvadātāju Rīgā vairākkārt nonācis arī Rīgas domes darba kārtībā, jo opozīcijai ir bažas par to, ka «Rīgas satiksmi» un RMS vieno pārāk ciešas saites ar vieniem vadības darbiniekiem abos uzņēmumos.
