Verners katru dienu dodas peldēties jūrā, tieši tajā pašā vietā, kur svētdien aprāvās trīs cilvēku dzīvības - divu Liepājas teātru aktieru un vēl kāda cilvēka mūžs. Būdams vietējais, viņš atzīst, ka šobrīd jūra ir mainīga, ar šķērsiem viļņiem, kas nes līdzi neprognozējamas zemūdens straumes.
"(..) Vilnis nāk tā, pēc tam nāk uz šito pusi, tad vēl nāk kaut kā krusteniski. Pilnīgi krusteniski viss iet," saka Pērkones iedzīvotājs Verners Bokums.
Lai gan smilšainais jūras dibens šķiet stabils, spēcīgo straumju virpuļu ietekmē tas mainās pārdesmit minūšu laikā, pēkšņi zem kājām var parādīties ap pusmetru dziļas bedres. Taču lielākais apdraudējums ir viļņu spēks, kas triecas pret krastu, bet ar vēl lielāku sparu rauj jūrā.
"Tajā vakarā es peldējos puskilometru uz Bernātu pusi no nelaimes vietas. Tiešām jūra bija "indīga", viņa vilka iekšā, kājas rāva iekšā, bet viļņi gāza apkārt. Tas vakars nebija labs," norāda Bernātu iedzīvotāja Laura Krūče-Pakule.
Atpakaļplūstošās straumes spēku uzsver arī Liepājas Universitātes profesors Armands Grickus. "Atpakaļejošā straume ir ļoti spēcīga. Ja cilvēks stāv uz sēkļa kraujas vai malas, straume var vienkārši nogāzt no kājām un ieraut dziļumā," uzsver Grickus. "Ejot peldēties jūras viļņos, cilvēkam ir jāapzinās riski, jābūt pārliecinātam par saviem spēkiem. Galvenais - neiet dziļi un spēt kontrolēt situāciju," piebilst Bokums un saka: "Tai vilnī ir jānirst apakšā. Tu jūti, kad tevi velk - tev jānirst iekšā vilnī. Vilnis pāriet pāri un viss kārtībā. Ja tu sāc izmisīgi ķepuroties un vēl kaut ko darīt, tad var būt ziepes."
Drošība uz ūdens ārpus oficiālajām peldvietām ir katra paša ziņā. Pēc notikušās traģēdijas Nīcas novada pašvaldība ir uzsākusi sarunas ar viesu māju īpašniekiem par iespējamajiem drošības risinājumiem.
Nīcas novadā brīva pieeja Baltijas jūrai ir 18 kilometru garumā.
