Panorāma

Panorāma

Panorāma

LU pauž gatavību jaunajam mācību gadam

Igaunijas premjers iztur neuzticības balsojumu

Topošais ES augstais pārstāvis ārlietās Latvijai sola visu Eiropas NATO valstu atbalstu

Visas Eiropas NATO valstis atbalsta Latvijas un Baltijas valstu drošību. Tā piektdien vizītēs laikā Latvijā paziņoja Spānijas ārlietu ministrs Žuzeps Borels. Latvijā atrodas vairāk nekā 300 Spānijas karavīru NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros. Ārlietu ministrs Egards Rinkēvičs teica, ka augstu novērtē Spānijas atbalstu Latvijas drošībai. Borels, visticamāk, nākamos gadus būs atbildīgs par Eiropas Savienības (ES) ārlietu politikas veidošanu. Viņš nominēts Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās amatam.

Topošais ES augstais pārstāvis ārlietās Latvijai sola visu Eiropas NATO valstu atbalstuGints Amoliņš

    Kopā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Spānijas ārlietu ministrs Žuzeps Borels vizītē Latvijā ieradās no Helsinkiem pēc Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmes. Bloka valstu līderi Borelu šovasar nominēja Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā amatam, ko līdz šim ieņēmusi itāliete Federika Mogerīni.

    72 gadus vecais Borels ir pieredzējis spāņu sociālistu politiķis, savulaik bijis gan Eiropas Parlamenta deputāts, gan Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Pirms stāšanās augstajā Eiropas Savienības amatā, kam jānotiek 1.novembrī, Borela nominācija gan vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

    Tādēļ kopīgajā preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Borels bija piesardzīgs, uzsverot, ka patlaban runā tikai Spānijas ārlietu ministrs.

    „Kā Spānijas ārlietu ministrs es varu teikt, ka NATO ietvaros visas Eiropas valstis atbalsta Latviju un pārējās Baltijas valstis, lai garantētu to drošību. Protams, ir problēmas ar Krieviju Krimā. Taču, paldies Dievam, situācija šeit nav salīdzināma ar to, kas notika Ukrainā. Ja runājam par sankcijām pret Krieviju, tad nekādu jaunumu nav. Eiropas Savienības padome sankcijas ir apstiprinājusi, un pēdējā neformālajā sanāksmē mēs tās neapspriedām. Pašlaik sankciju jautājums nav dienaskārtībā," pauda Spānijas ministrs.

    Borels un Rinkēvičs pārrunāja drošības politikas aktualitātes, situāciju Eiropas Savienības dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs, Eiropas Savienības aktualitātes - kā ''Brexit'', daudzgadu budžets, lauksaimniecības politika un migrācija.

    Borels raksturoja Spānijas un Latvijas attiecības kā "lieliskas”. Viņš piektdien apmeklēja Ādažu bāzi. Spānija ir viena no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstīm. Latvijā atrodas vairāk nekā 300 Spānijas karavīru. Tā Latvijā izvietojusi arī bruņoto spēku tehniku, tajā skaitā tankus "Leopard”, kājnieku kaujas mašīnas "Pizarro", atbalsta tehniku, kā arī inženieru un loģistikas tehniku.

    Rinkēvičs norādīja, ka augstu novērtē Spānijas atbalstu Latvijas drošībai, paužot uzskatu, ka Spānija ir „paraugs solidaritātei un atbalstam.” Rinkēvičs no Latvijas pozīcijas arī atzinīgi novērtēja Borela kandidatūru Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās amatam.

    „Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Borela kungs darīs visu, lai veidotu aktīvu, spēcīgu Eiropas Savienības ārpolitiku, kurā tiks ņemtas vērā katras dalībvalsts intereses un būs reģionāls līdzsvars. Un tas, ko mēs šodien runājām, tas ir precīzi tas, ko es arī gribēju dzirdēt," atzina Rinkēvičs.

    Rinkēvičs norādīja, ka augstā pārstāvja ārlietās viens no uzdevumiem ir panākt „jēgpilnu vienprātību” starp Eiropas Savienības valstīm. Rinkēvičs piebilda, ka par attiecību uzlabošanoas ar Krieviju varēs runāt tikai tad, kad būs būtisks progress Minskas vienošanās izpildē un Krievija ievēros starptautiskās tiesības.

    Borels ir sociālists. Viņam ir 72 mūža gadi un gara politiskā karjera – gan Spānijā, gan ārpus tās, kur līdz šim augstākais punkts bija Eiropas Parlamenta prezidenta krēsls. Pazīstams arī ar to, ka, būdams katalānis, ir pret  Katalonijas neatkarību. Kritiķi norāda uz viņa saspīlētām attiecībām ar ASV un siltām jūtām pret Krieviju.

    Viņš bija tas, kurš pēc Baltijas valstu uzņemšanas  Eiropas Savienībā aizliedza baltiešiem pie Eiroparlamenta sienas piestiprināt plāksni padomju deportāciju upuru piemiņai. Par to, kā plāno veidot ES attiecības ar Krieviju – pagaidām izvairīgs.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti