Ziņu portālam Lsm.lv Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka
sadarbības teritorijas nav paredzēts veidot kā otrā līmeņa pašvaldības vai arī ar sadarbības teritorijām aizstāt novadu teritoriālo dalījumu.
Sadarbības teritoriju veidošanā runa ir par principiem, uz kādiem sadarbojas valsts un pašvaldības. Līdz ar to kaut kādas funkcijas tiktu deleģētas apriņķiem, iepriekš intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Ministrijā atzīst, ka Latvijā ir daudz pašvaldību, kurām ir apgrūtināta funkciju izpilde nepietiekama pašvaldību budžeta dēļ, kas savukārt saistīts ar mazo iedzīvotāju skaitu. Tāpēc tiek piedāvāts formāts, kurā pašvaldības varētu sadarboties, lai pilnībā iedzīvotājiem nodrošinātu likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus.
Turklāt sadarbības teritorijās pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Ministrijā gan apstiprina, ka jau pašlaik pašvaldības var brīvprātīgi sadarboties.
Lai gan publiski izskanēja iecere par 16 apriņķiem, tomēr Gerhards atklāja –
ministrijā tiek diskutēts arī par deviņu apriņķu veidošanu.
Tāpat tiek izvērtēts tas, vai pašreizējie plānošanas reģioni varētu pildīt sadarbības teritoriju funkcijas. Par to gan esot skepse.
VARAM neprecizē, vai sadarbības teritorijām tiktu nodotas valsts vai pašvaldību funkcijas, bet ministrs uzsvēra, ka līdz ar reformu valsts funkcijas jānovirza tuvāk iedzīvotājiem.
Reformas mērķi bija daudzsološi - augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija.
Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķīras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug.
Tāpat secināts, ka lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi.
Savukārt pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus: pašvaldību apvienošana, izveidojot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, vai 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
