Dienas ziņas

Dženovā sabrūk tilts; vismaz 22 bojāgājušie

Dienas ziņas

Latvijas skolēni no olimpiādēm atved medaļas

Pēta Ludzas igauņu un lībiešu valodu

Top institūts Ludzas igauņu un lībiešu valodas pētniecībai

Vairākus gadsimtus Ludzas apkārtnē dzīvojuši igauņi, kas runājuši paši savā īpašajā dienvidigauņu valodas izloksnē. Tagad vairs neviens šajā valodā nerunā, bet ir cilvēki, kas atceras atsevišķas frāzes. Lai pastāstītu par Ludzas igauņiem, kā arī agrāk Latvijā dzīvojušajiem lībiešiem, Ludzā tikās Igaunijas, Somijas un Latvijas pētnieki.  

Ludzas bibliotēkā pulcējušies interesenti un valodnieki, lai piedalītos pasaulē pirmajā izzinošajā seminārā, kas veltīts Ludzas igauņiem, viņu valodai un kultūrai.

Lielu artavu Ludzas igauņu jeb lucu valodas pētīšanā devis valodnieks, Rietumu apdraudēto valodu dokumentācijas institūta pētnieks Uldis Balodis. Viņš uzaudzis ASV, bet kā pirmo apguvis latviešu valodu. Tas mudinājis pievērsties mazo un apdraudēto valodu pētīšanai.

“Es vienu gadu nodarbojos ar lībiešu valodu, bet tad, pateicoties profesoram [Karlam] Pajusalu no Tartu Universitātes, es uzzināju par Ludzas igauņiem. Mūsdienās lībiešu valodu vairs ikdienā tik daudz nerunā, bet pēcteči ļoti aktīvi lieto visādus vārdiņus. Un tas man likās ļoti nozīmīgi. Un es domāju, kāpēc gan Ludzas igauņi nevar darīt tieši to pašu,” stāstīja Balodis.

Uldis apbraukājis vairāk nekā 50 ciemus Ludzas apkārtnē ar mērķi atrast un uzrunāt cilvēkus, kas joprojām prot runāt lucu valodā.

“Ir vēl daži cilvēki, kas atceras kādus skaitļus, ir viena veca kundze, kas māk pateikt vienu teikumu, kas bija, kā saka, sākums vienai pasakai. Šo gadu gaitā es esmu arī uzrakstījis vienu ābeci, kas, cerams, tiks izdota nākamajos gados, ar ko cilvēki varēs no jauna atkal sākt iemācīties šo valodu,” stāstīja pētnieks.

Lucu valodas izpēte ir svarīga arī starptautiskā līmenī, īpaši igauņu valodas pētniekiem, jo tajā saglabājušās daudzas senas iezīmes, kas igauņu valodas izloksnēs vairs nav atrodamas.

“Šeit ir notikuši dīvaini, savdabīgi attīstības procesi, kas vairāk ir saistīti tieši ar latgaliešu valodas ietekmi. Kā pēdējo es pētīju Ludzas igauņu folkloras tekstu valodu – tautasdziesmu valodu. Tā ir ļoti interesanta, jo šeit ir arī ļoti senā kalevalas pantmērā radītas tautasdziesmas,” atzina Karls Pajusalu.

Kā Ludzas igauņu, tā arī lībiešu valodas pētīšanu apgrūtina izpētes materiālu pieejamība. To lielākā daļa atrodas dažādās Igaunijas krātuvēs. Problēmas risināšanai valodnieki lēmuši dibināt somugru pētniecības centru Latvijā.

Lībiešu kultūras centra vadītājs Valts Ernštreits pastāstīja, ka “patlaban kopīgi ar Latvijas Universitāti mēs veidojam Latvijas Universitātes ietvaros Lībiešu institūtu”.

“Tas faktiski kļūs par visā Latvijas pastāvēšanas vēsturē pirmo somugru pētniecības centru. Mūsu uzmanības lokā būs arī citi Latvijā dzīvojušie un dzīvojošie Baltijas jūras somi, tajā skaitā Ludzas igauņi,” atklāja Ernštreits.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti