Jansons intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka pašlaik Latvijas juridiskā prakse, vērtējot partnerattiecības, ir ļoti nekonsekventa. Piemēram, valdība atzina kopdzīvi un piešķīra kompensāciju Jēkabpils policistu laupīšanas laikā nošautā likumsarga dzīvesbiedrei, bet tiesa noraidīja Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja dzīvesbiedres lūgumu konstatēt faktisko kopdzīvi.
Jansons uzskata, ka, pirms veidot kādu normatīvo aktu projektu, būtu jānāk kopā starpnozaru diskusijā, jāvērtē situācija gan no juridiskā, gan no sociāāa, gan no antropoloģiskā viedokļa. Viņš norādīja, ka būs arī jādiskutē par vērtībām, jo, viņaprāt, šobrīd heteroseksuāliem pāriem valsts radījusi visas iespējas reģistrēt savas attiecības.
Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvis, bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš raidījumam „Pēcpusdiena” pauda pārliecību, ka partnerattiecību tiesiskais regulējums nostiprināts Satversmē un 1937.gada Civillikumā, un pašreizējais regulējums ir atbilstošs Satversmē noteiktajam un izmaiņas nav nepieciešamas, bet, piemēram, mantiskās attiecības jau tagad var regulēt ar partneru vienošanos.
Partijas "Vienotība" pārstāve Ilze Vinķele gan raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja, ka šie argumenti ir ļoti nepārliecinoši, jo 1937.gada Civillikums ir pagājušā gadsimta regulējums un pie mainīgās mūsdienu situāciju tas nav arguments. Viņa pauda, ka ir nepieciešams radīt regulējumu partnerattiecībām, un te nav runa par laulības definīcijas maiņu, bet gan par kopdzīvi, par minimālo aizsardzības slieksni šādiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka diskusiju par partnerattiecībām raisīja ārlietu ministra Edgara Rinkeviča („Vienotība”) ceturtdien vakarā tviterī publicētais paziņojums par viņa homoseksuālo orientāciju un aicinājums radīt tiesisko regulējumu partnerattiecībām.
