Viņš norādīja, ka Tiesībsarga birojam finansējumu nākamgad nav plānots samazināt, bet biroja kapacitāti politiķi nav ieinteresēti celt. Tiesībsarga biroja juristu atalgojums nav palielināts kopš biroja finansējuma samazināšanas krīzes pirmsākumos.
"Tas, ko mēs prasījām - kaut mazliet izlīdzināt [atalgojuma līmeni] tā, kā tas ir valsts pārvaldē. Nav normāla situācija, ka ministri mēnešalgā saņem apmēram 2000 eiro, bet valsts sekretāri, kas ir stipri zemākā amatā, saņem kādus 5000 vai 6000 eiro mēnesī," teica Jansons.
Pēc viņa teiktā, arī vairākās ministrijās dažādu nodaļu vadītāju vietnieki mēnešalgā saņem aptuveni 4000-5000 eiro. "Tas liecina, ka šī vienotā atalgojuma sistēma valsts pārvaldē nedarbojas," teica Jansons.
Lai arī Tiesībsarga biroja finansējums nākamgad netiek samazināts, tomēr ar esošajiem resursiem nepietiek kapacitātes celšanai. Šajā ziņā var saskatīt kādas līdzības ar sabiedriskajiem medijiem, kam valsts budžeta finansējums nākamgad varētu būt mazāks nekā šogad piešķirtais.
Jansons piekrīt viedoklim, ka sabiedrisko mediju kapacitāte ir jāceļ un „nekādā gadījumā nedrīkst būt budžeta samazinājumi, kas varētu būtiski ietekmēt sabiedriskos medijus. Mūsdienu apstākļos ir jāstiprina sabiedrisko mediju pieejamība, īpaši reģionos, kā arī satura kvalitāte."
Jau vēstīts, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas jaunākajiem plāniem sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā plānots par 1,1 miljonu eiro mazāks finansējums nekā šogad.
Latvijas Televīzija trūkumu sola pārdzīvot bez īpašiem zaudējumiem programmā.
Tikmēr Latvijas Radio budžeta nauda saruks krasi – 15% finansējuma kritums nozīmēs būtiskas izmaiņas saturā, pārtraucot virkni raidījumu. Turklāt gandrīz par pusi var tikt samazināts saturs krievu valodā, apturot arī no jauna izveidoto apraidi pierobežā.
