Aktuāli

Veselības ministe Anda Čakša par ģimenes ārstu streiku

Aktuāli

LSB pārstāvis Jevgēņijs Kalējs par ģimenes ārstu streika sekām slimnīcās

Tiesa nemaina liegumu «Pilsētas zemes dienestam» piedzīt parādus par zemes nomas maksu

Tiesa nemaina liegumu «Pilsētas zemes dienestam» piedzīt parādus par zemes nomas maksu

Administratīvā tiesa atstāj spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru „Vienotajam norēķinu centram” uzdots pārtraukt zemes nomas maksas parādu piedziņu. Tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku šā gada ziemā un pavasarī saņēma „Pilsētas zemes dienesta” vēstules ar prasību segt piespiedu zemes nomas maksas parādus par laika posmu no 2008. līdz 2010.gadam.

Simtiem rīdzinieku vēl arvien dzīvo neziņā, vai kādu dienu savās pastkastītēs nesaņems uzaicinājumu uz tiesu saistībā ar zemes nomas maksas parādiem, kas it kā izveidojušies par laika posmu no 2008. līdz 2010. gadam. Šā gada ziemā un pavasarī uzaicinājumus segt šādus parādus, kuru apmērs svārstījās no dažiem simtiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro, saņēma vairāki tūkstoši rīdzinieku.

Viņu vidū bija arī Māra Veidemane, biedrības „Tauta pret zemes baroniem” valdes locekle, kam zemes īpašnieks – „Pilsētas zemes dienests” par zemes piespiedu nomu prasīja samaksāt vairāk nekā 1500 eiro. Nedz Veidemane, nedz liela daļa viņas kaimiņu no Krišjāņa Valdemāra ielas šo prasību nav izpildījusi.

Šā gada aprīlī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma pagaidu noregulējumu attiecībā uz „Vienotais norēķinu centra”, kas ir ar „Pilsētas zemes dienestu” saistīts piedziņas uzņēmums, centieniem ārpustiesas kārtībā piedzīt „Pilsētas zemes dienesta” pieprasītās summas no dzīvokļu īpašniekiem. „Vienotajam norēķinu centram” tika uzdots pārtraukt zemes nomas maksas parādu piedziņu.

Jūlija sākumā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis darījis zināmu savu verdiktu par pagaidu noregulējumu. “Tiesa lēmumā ir apstiprinājusi, ka “Vienotais norēķinu centrs” nepamatoti veica aprāda atgūšanas darbības. [Tiesa] pievienojās mūsu viedoklim, ka šis nav uzskatāms par parādu šī likuma izpratnē. Tiesa pievienojās mūsu secinājumiem, ka paziņojumos par parādu sniegtā informācija pasniegta patērētājiem maldinošā veidā,” stāsta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte.

Pagaidu noregulējumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izdeva pēc tam, kad par „Vienotā norēķinu centra” un „Pilsētas zemes dienesta” darbībām bija saņemtas vairāk nekā 40 sūdzības. Lietvedība šajās lietās turpinās. “Otrs administratīvais process ir pret akciju sabiedrību “Pilsētas zemes dienests”. Iespējamie lēmumu, kas varētu tikt pieņemti lietā: varētu uzdot izbeigt negodīgo komercpraksi vai piemērot sodanaudu,” stāsta Baldiņa-Brūklīte.

PTAC nav tiesību liegt „Pilsētas zemes dienestam” mēģināt zemes nomas maksas parādus piedzīt tiesas ceļā. Taču centienus piedzīt šos it kā izveidojušos parādus ārpustiesas kārtībā kompānija pagaidām esot piebremzējusi:

Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā „Pilsētas zemes dienesta” pieprasītais nomas maksas parāds vispār nav atzīstams par parādu,

jo nav bijis pamatots ar abu pušu, respektīvi, zemes īpašnieka un dzīvokļu īpašnieku noslēgtiem tiesiskiem darījumiem.

„Pilsētas zemes dienesta” prokūrists Normunds Šlitke gan bija pretējās domās: “Kā tad viņi lietoja mūsu zemi? Bez līguma? Starp mums bija konkludents līgums, ko viņi noslēdz ar konkludentām darbībām. Tāpat kā jūs iekāpjat autobusā, jūs esat noslēguši līgumu.”

Tiesu prakse, izskatot „Pilsētas zemes dienesta” un ar to saistīto kompāniju prasības par zemes nomas maksas parādu piedziņu, ir atšķirīga. Vairākos gadījumos tiesas lēmušas par labu „Pilsētas zemes dienestam”, bet ne vienmēr.

Vērts piebilst, ka salīdzinoši nesen Saeima nolēma samazināt zemes kadastrālajai vērtībai piesaistītās piespiedu nomas maksas maksimālo apmēru. Patlaban tas ir 6% no kadastrālās vērtības, bet no nākamā gada maksimālais piespiedu nomas maksas apmērs vairs nedrīkstēs pārsniegt 5%. Savukārt 2019.gadā šos piespiedu nomas maksas griestus plānots samazināt līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% no zemes kadastrālās vērtības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti