“Bet ir absolūti skaidrs, ka bez nopietnām investīcijām augstākajā izglītībā [..] ir jābūt absolūtam idiotam, lai runātu par mūsu tautsaimniecības izrāvienu,” studentiem sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka augstskolās “datoriķos” alga ir 600 eiro, bet programmētajam pēc statistikas datiem – vidēji 1800 eiro, un bez algu palielinājuma nav iespējams orientēt labākos absolventus uz akadēmisko darbu.
Tāpēc plānots 2017., 2018. un 2019. gadā pakāpeniski palielināt atalgojumu vidēji par 10% ik gadu. Ministrs mierināja, ka nākamgad nav nekādu risku, ka samazināsies budžeta vietu skaits, tam ir finansējums, bet problēmas ir 2018. un 2019.gadā, kad naudas pietrūks.
Ja valdība naudu nepiešķirs, “liksim galvas kopā un domāsim, ko darīt tālāk”, sacīja ministrs.
Bet studenti, turot rokās ziedojumu glāzes, ilustrēja, kas draud viņiem un augstākās izglītības sistēmai, ja budžeta vietu skaits saruks.
“Mana pārliecība ir tā, ka izglītība ir jātop valsts finansētai un, manuprāt, tas nav saprātīgs risinājums – atņemt studējošiem budžeta vietas,” pauda Mākslas akadēmijas Modes nodaļas studente Anete Krišjanova.
“Latvijā inženierija, datorika un viss pārējais, ir visnotaļ aizsargātas jomas, tad es pieļauju, ka humanitārās un sociālās zinātnes ir tās, kuras, ja notiks šī budžeta vietu apgriešana, cietīs visvairāk,” pieļāva politikas zinātnes studente Eiženija Matiļeviča.
Arī Latvijas Radio uzrunātie akcijas dalībnieki bija līdzīgās domās:
“Tas noteikti ietekmē tālākā nākotnē visus citus, līdz ar to man kā studentam ir svarīgi, lai ir valsts finansētas vietas augstākajā izglītībā. Izglītoti cilvēki ir, es domāju, Latvijas nākotnē. Ja nebūs izglītotas sabiedrības, tad attiecīgi nākotnē nebūs cilvēku, kas Latvijā strādās. Nebūs ne uzņēmējdarbības, ne veiksmīgas ekonomikas, līdz ar to, manuprāt, izglītībai mūsu valstī ir jābūt vienai no primārajām lietām.”
“Pilnībā pārliecināts, ka studenti ir ieinteresēti, lai budžeta vietas tiktu saglabātas. Ne jau visiem līdzekļi atļauj studēt par maksu. Jau šobrīd studiju maksa tiek celta gandrīz vai katru gadu.”
“Es gribu, lai arī manai māsai, kura nākotnē studēs, būtu iespēja studēt budžetā, un arī daudziem citiem cilvēkiem būtu iespēja studēt budžetā. Latvijā ir diezgan dārga izglītība un es gribu, lai tie, kam nav tādas iespējas maksāt, iegūtu izglītību bez maksas.”
Ja valdība neizlems piešķirt papildu finansējumu, LSA rīkos demonstrācijas un citas protesta akcijas studentu interešu aizstāvībai, jo iestājas par to, lai Latvijā būtu pieejama un kvalitatīva augstākā izglītība, teikts apvienības paziņojumā medijiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepriekš skaidroja - lai nodrošinātu arī augstskolu pasniedzēju algu pieaugumu un vienlaikus saglabātu pašreizējo budžeta studiju vietu skaitu, nepieciešami 2018.gadā – 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 7,36 miljoni eiro.
Šadurskis skaidroja, ka budžeta vietām finansējums 2017.gadam ir, šī nauda ir rezervēta.
Ministrija jau iepriekš piedāvāja palielināt finansējumu uz vienu no valsts budžeta finansēto studiju vietu atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī nodrošināt jaunas no valsts budžeta finansētās studiju vietas dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās. Taču jauno politikas iniciatīvu ietvaros šim mērķim finansējums netika apstiprināts.
Jau ziņots, ka IZM tuvāko trīs gadu laikā pieļāva iespēju samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500. Ietaupīto naudu ministrija piedāvāja novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu atalgojuma reformu.