„Saskaņā ar starptautiskiem standartiem, jebkurai efektīvai izmeklēšanas iestādei visām amatpersonām – gan izmeklētājiem, gan priekšniekam – jābūt balansam starp neatkarību un atbildību. Tikai tad iestāde var darboties tiesiski un efektīvi strādāt. Ja runā par KNAB statusu, pašlaik šāds līdzsvars starp neatkarību un atbildību Latvijas likumdošanā nav nodrošināts. Jāvērtē pašreizējā likumdošana, kas attiecas uz KNAB statusu, un tur ir nepieciešamas izmaiņas," atzina Strīķe.
Taujāta par iespējamo mediācijas procesu, mēģinot panākt sapratni starp viņu un priekšnieku, Strīķe pauda, ka „mēģināt vienmēr vajag un es esmu gatava".
Viņa arī uzsvēra, ka KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam neesot izpratnes par operatīvo darbu un izmeklēšanu. „Līdz ar to jebkurš cits cilvēks, kurš vadīs apkarošanu, sastapsies ar šo pašu neizpratni, līdz ar to ar tām pašām sekām, kas ir man. Te ir jautājums par viņa kompetenci tieši apkarošanas jomā," sacīja Strīķe.
Neatkarībai vienmēr ir jāiet komplektā ar atbildību, jo pilnīga neatkarība arī noveda pie problēmām," sacīja Strīķe.
Lūgta vērtēt Saeimas Aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja Ainara Latkovska (Vienotība) pausto ieceri KNAB nodod prokuratūras pārraudzībā, KNAB priekšnieka vietniece norādīja, ka tas esot reāls un diskutējams jautājums.
Jau ziņots, ka KNAB priekšnieks Streļčenoks decembrī nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas rezultātus, kuros konstatēta pilnvaru pārsniegšana, un darbības novērtēšana.
Strīķe lūdza premjeru izvērtēt savu atbrīvošanu no amata. Premjers otrdien nolēma atcelt rīkojumu par Strīķes atlaišanu.
Savukārt Streļčenoks trešdienas rītā solīja, ka jau tuvākajā laikā atstādinās Strīķi, jo uzskata Ministru prezidenta lēmumu par prettiesisku.
