Tā premjeram Valdim Dombrovskim ("Vienotība") adresētā vēstulē raksta viena no Streļčenoka vietniecēm Ilze Jurča, vēsta Latvijas Radio 4. Otra vietniece ir Juta Strīķe, ar kuru Streļčenokam jau ilgstoši ir konflikts. Vēstule bija adresēta valsts augstākajām amatpersonām un nebija plānots to izplatīt publiski.
Piecu lappušu garajā vēstulē Jurča pauž viedokli, ka konflikts birojā ir mākslīgi radīts un tā galīgais mērķis ir Streļčenoka atlaišana. Viņa uzsver, ka neapmierinātie KNAB darbinieki ar saviem publiskajiem paziņojumiem cenšas paveikt trīs lietas. Pirmā no tām ir viņa publiska ārkārtas darbības novērtēšana, otrā - viņa atbilstības ieņemamajam amatam novērtēšana un trešā - Saeimas balsojums par viņa atbrīvošanu no amata. Šobrīd tiekot realizēts pirmais solis.
„Analizējot šīs organizētās pretdarbības pirmsākumus, nākas secināt, ka tie sakrīt ar brīdi, kad J. Streļčenoks bija nostrādājis priekšnieka amatā pietiekami ilgu laiku, lai pilnībā aptvertu un saprastu KNAB iekšējās norises un pastāvoši lietu kārtību, un reaģējot uz risku identifikatoriem jeb signāliem," secina Jurča.
Atsevišķu KNAB amatpersonu pretdarbību izsauca Streļčenoka prasība, lai visi ievēro iekšējos normatīvus. „Īpašu pretdarbību izsauca Streļčenoka vēlme iegūt informāciju par operatīvo lietu un kriminālprocesu veikšanas kārtību, kā arī resorisko pārbaužu veikšanas kārtību, cenšoties noskaidrot precīzus datus par katras amatpersonas lietvedībā esošo lietu skaitu, lietvedības virzību un skaitu (..)," raksta Jurča.
Jurča pilnībā noraida apgalvojumus, ka Streļčenoka vadības stils esot nepiemērots organizācijas vadīšanai. Tieši Streļčenoks esot centies panākt, pēc Jurčas rakstītā, „konstruktīvu komunikāciju", ko neesot izdevies panākt, jo neapmierinātie KNAB darbinieki esot mākslīgi radījuši jaunas problēmas. Viņa arī uzsver, ka KNAB darbinieki vēstulē, kurā Streļčenoku nosaukuši par „tirānu", nav snieguši konkrētus pierādījumus Streļčenoka „tirānijai".
Jurča uzsver, ka, piemēram, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, izplatot viedokli par Streļčenoku, esot radījusi situāciju, kurā paliek iespaids, ka tas ir nodaļas, nevis viņas personiskais viedoklis.
Vēstules noslēgumā Jurča lūdz premjeru uzklausīt arī viņas viedokli, aicināt KNAB nodaļas vadītāju vēstulē tās autorus pamatot katru no pārmetumiem, pārbaudīt apgalvojumus par Streļčenoka agresivitāti un naidu, un tikai pēc to pārbaudes prasīt Streļčenoka paskaidrojumus.
Jurčas vēstule ir atbilde pagājušajā nedēļā piecu KNAB nodaļu vadītāju vēstulei, kurā viņi Streļčenoku nosauc par tirānu un apsūdz viņu destruktīvā un biroja darbu dezorganizējošā darba stilā. Ja Jurča savā vēstulē rakstīja, ka Streļčenoks neskaitāmas reizes ir meklējis ceļu uz kopīgu valodu ar saviem darbiniekiem, tad darbinieki apgalvoja pretējo. „Viņa naidīgā vēršanās pret daudziem Biroja darbiniekiem, diskreditējot viņus publiski, izvirzot viņiem neizpildāmas prasības, lai tīši kavētu viņu tieši uzdevumu izpildi un varētu tos saukt pie disciplināratbildības, nodara kaitējumu ne vien šīm individuālajām personām, bet izkropļo un primitivizē biroja darbu kopumā," raksta nodaļu vadītāji.
Viņi uzsver, ka Streļčenoka dēļ darbu pamet pieredzējuši darbinieki, tostarp, tiek darīts viss, lai darbu zaudētu arī biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Tāpat darbinieki uzsver, ka Streļčenokam ir vāja izpratne par daļas no viņam padoto darbinieku ikdienas pienākumiem. Turklāt viņš arī nesniedz priekšlikumus biroja darba uzlabošanā un nespēj sastrādāties ne tikai ar kolēģiem, bet arī citām organizācijām.
Streļčenoka, no vienas puses, un Strīķes, kā arī atsevišķu darbinieku konflikts, no otras puses, ilgst jau daudzus mēnešus. Streļčenoks padotos vaino viņa rīkojumu nepildīšanā, savukārt padotie Streļčenokam pārmet vāju, taču kontrolējošu vadības stilu. Abu pušu samierināšanā līdz šim nesekmīgi iesaistījušies arī citu iestāžu vadītāji.
Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļas vadītāju vēstule:
