Tieša runa

Tieša runa. Vai Latvijai svarīgs ASV vēlēšanu iznākums?

Tieša runa

«Tiešā runa» Masveida krāpšana Latvijas lielākajā tirdzniecības vietā Rīgas Centrāltirgū

Tieša runa. Deputātu kvotas

Straujuma: no «deputātu kvotām» jāatsakās pakāpeniski

Koalīcijas pārstāvji nesteidz atteikties no “deputātu kvotām” un nesaredz tajās problēmas, lai gan piekrīt, ka naudas sadalīšana varētu būt caurspīdīgāka. “Vienotības” pārstāve, bijusī premjere Laimdota Straujuma LTV raidījumā “Tieša runa” atzina, ka “tas jādara pakāpeniski” un, iespējams, nākamgad partija arētu rosināt šo diskusiju. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča raidījumā “Tieša runa” norādīja, ka sabiedrība ir neapmierināta ar šo kvotu kārtību, kas ir politisks jautājums, un naudas sadalīšanas godīgums un vienlīdzība ar likumu nav noregulēta.

KNAB pārstāve, ka šādos gadījumos uz deputātiem arī varētu attiecināt interešu konflikta novēršanas prasības, neļaujot virzīt priekšlikumus, ja tas skar deputātu personiskas mantiskas intereses.

KNAB arī piedāvās Saeimas Kārtības rulli noteikt, ka deputātiem, sniedzot priekšlikumus līdzekļu sadalei, būtu arī jānorāda, ar ko deputāts ir kontaktējies, kādus viedokļus uzklausījis šī priekšlikuma tapšanai.

“Tas būtu mazs, bet labs solis uz priekš,” sacīja Jurča, piebilstot, ka šādas informācijas nesniegšana tiktu uzskatīta par ētikas pārkāpumu.

Savukārt pierādīt, ka deputāti speciāli piedāvāja piešķirt līdzekļus kādam pasākumam, vai pašvaldībai, lai pēc tam tos izmantotu priekšvēlēšanu kampaņā, nav iespējams, atzina Jurča.   

Ne “Vienotības” Saeimas deputāte, ekspremjere Laimdota Straujuma, ne Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze deputātu kvotu sistēmu neuzskata par negodīgu.

Koalīcijas pārstāvji, piekrītot, ka sistēma būtu jābūt caurspīdīgākai, tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc būtu nepieciešama tieši šāda naudas sadalīšanas kārtība.

Straujuma atzina, ka tā nebūs vienlīdzīga visiem, bet tā balstās uz deputātu lēmumiem, un, piemēram, “Vienotība” šogad sniegs kopīgus frakcijas priekšlikumus, nevis konkrētu deputātu priekšlikumus, turklāt frakcija kopīgi arī tos izvērtēs.

Straujuma gan piekrita, ka sistēmas izmaiņām “risinājumi jāmeklē”, bet tas esot jādara pakāpeniski, tāpēc līdz šim viņas partija nepiedāvāja vispār atcelt šīs deputātu kvotas.  

“Iespējams, nākamgad to arī darīsim,” sacīja Straujuma.   

Jau ziņots, ka KNAB  nolēmis vērsties pret tā dēvētajām "deputātu kvotām", prasot no parlamentāriešiem vairāk atklātības. 

Ik gadu, Saeimai lemjot par valsts budžeta projektu, tiek atvēlēta tā sauktā "deputātu kvota", proti, parlamentāriešiem ļauts pēc saviem ieskatiem piešķirt no budžeta noteiktas naudas summas vairāku tūkstošu eiro apmērā pašu izvēlētiem mērķiem. Nākamā gada budžetā šim mērķim iecerēts paredzēt aptuveni 2,8 miljonus eiro.

2015.gada decembrī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" vērsās KNAB un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu. Pēc "Delnas" domām, "deputātu kvotas" ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv arī kontroles mehānisms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti