Senāta lēmums nav pārsūdzams, un tas ir stājies spēkā.
Senāta pārstāve Baiba Kataja, neminot notiesātā vārdu, aģentūrai LETA norādīja, ka Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus, izvērtējusi to attiecināmību, pieļaujamību un ticamību atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāts secinājis, ka apelācijas instances tiesa ar normatīvajiem aktiem un detalizēti izvērtētajiem pierādījumiem pamatojusi savus atzinumus, tostarp atzinumu, ka apsūdzētais, "sastāvot bruņotas militāras vienības sastāvā, pielietojot šaujamieročus, apmācīja jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā, viņa darbība vērtējama kā aktīva un prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā, kas vērsts pret citas valsts teritoriālo neaizskaramību".
Senāts lēmumā norādījis, ka tam nav tiesiska pamata apšaubīt apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 89.1 panta otrās daļas proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos.
Kataja skaidroja, ka apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus, piekrita pirmās instances tiesas atzinumam un noraidīja prokurores viedokli, kas atkārtots arī kasācijas protestā, atzīstot, ka uz sprieduma taisīšanas brīdi neviena kompetenta starptautiskā institūcija nav konstatējusi un juridiski saistoši atzinusi, ka kāds no Ukrainas konfliktā iesaistītajiem grupējumiem ir uzskatāms par noziedzīgu grupējumu.
KONTEKSTS:
Laika posmā no 2015.gada februāra līdz 2015.gada aprīļa beigām apsūdzētais, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības karavīrs, atradās Ukrainā, Luhanskas apgabalā, bruņotas militāras vienības sastāvā. Viņš, pielietojot šaujamieročus, apmācīja jaunus bruņotā konflikta dalībniekus šaujamieroča uzbūvē un lietošanā, tādējādi aktīvi piedalījās bruņotā konfliktā, kas vērsts pret Ukrainas teritoriālo vienotību, skaidroja prokuratūrā.
Rīgas apgabaltiesa šī gada martā atstāja spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 4.augusta spriedumu daļā par personas attaisnošanu pēc Krimināllikuma 89.1 panta otrās daļas, proti, par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos kara noziegumos.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atrodas vēl viena krimināllietā, kurā Skripņiks apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Prokuratūrā, neminot personas vārdu, informēja, ka vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties ārpus Latvijas notiekošā bruņotā konfliktā, kā arī par mēģinājumu iesaistīties tādā noziedzīgā organizācijā, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, un, kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti.
Apsūdzētais, nebūdams Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības karavīrs, nolūkā nevalstiskas bruņotas grupas sastāvā aktīvi piedalīties militārās operācijās Ukrainas austrumos, izmantojot interneta vietni meklēja kontaktus un sarakstījās ar vairākām personām, kas saistītas ar piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainas austrumos.
Pēc apsūdzības sniegtās informācijas, lai realizētu savu nodomu un pievienotos noziedzīgai organizācijai, 2017.gada septembrī apsūdzētais šķērsojis Latvijas un Krievijas robežu, lai tālāk dotos uz Ukrainas austrumiem. Savu noziedzīgo nodomu apsūdzētais neesot realizējis līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pēc robežas šķērsošanas viņu aizturēja Krievijas robežsargi.