Tieša runa

"Tieša runa". Kādi būs jaunās Latvijas valdības izaicinājumi ārpolitikā?

Tieša runa

"Tieša runa". Diskusija par gāzes tirgus liberalizāciju

Tieša runa. Kādi būs jaunās Latvijas valdības izaicinājumi ārpolitikā?

Sprūds: Latvija var mēģināt veidot ES koalīciju pret papildu bēgļu kvotām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ja Eiropas Komisija nākotnē varētu piedāvāt valstīm papildu bēgļu uzņemšanas kvotas, Latvija varētu meklēt sabiedrotos un veidot koalīciju, kas teorētiski var nobloķēt šo piedāvājumu, LTV raidījumā “Tieša runa” pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors profesors Andris Sprūds.

Viņš sacīja, ka Latvijai 776 bēgli, kurus valsts piekrita uzņemt, nav pārāk liels skaits, valsts “nesaplīsīs pa vīlēm”,  un uzņemt šos cilvēkus ir pareizi, taču pareiza ir arī pozīcija neuzņemt vairāk.

Tas ir  signāls, ka limits ir sasniegts, norādīja Sprūds.

Viņš pieļāva, ka Latvija varētu veidot bloku ar Poliju, Baltijas valstīm un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai ar kvalificēto balsu vairākumu bloķētu jaunas iespējamās bēgļu kvotas.

Sprūds arī atgādināja, ka par bēgļu problēmu ES spriež jau gadu, bet nekas neliecina, ka šo cilvēku plūsma uz ES šogad varētu mazināties.  Tāpēc, viņaprāt, vairs nevar paļauties tikai uz solidaritāti un sadalīt pa valstīm visus, kas ieradušies, ir nepieciešama racionāla politika un pragmatisms. Viņš arī atzina, ka galvenais ir glābt cilvēku dzīvības, nevis nodrošināt pēc iespējas labākus dzīves apstākļus.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra gan bija skeptisks par iespēju bloķēt bēgļu sadali, norādot, ka tā būs konfrontācija ar Eiropas Komisiju, kas drīzāk mēģinās atrast valstīm pieņemamu risinājumu.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”)  uzsvēra, ka Latvija ir pret obligātajām kvotām un tagad ar likumu noteikts, ka jebkādam lēmumam šajā jautājuma jābūt ar Saeimas atbalstu. 

Nacionālās apvienības pārstāvis, deputāts Edvīns Šnore prognozēja, ka piedāvājums jaunajām bēgļu  kvotām varētu nākt jau pavasarī,  un “tad būs jautājums, ko darīs Ārlietu ministrija”.

Viņš sacīja, ka tad Latvijai būs  jāuzsver, ka šī bēgļu sadales sistēma nestrādā;  viņš atzina, ka Latvija “nevar ierauties un tikai teikt nē”, būs jāstrādā, lai pārliecinātu Briseli, ka jāmeklē citi risinājumi.

Jau ziņots, ka kopumā pērn Eiropā ieradušies ap miljonu patvēruma meklētāju, no kuriem Eiropas Savienība (ES),  ieviešot ārkārtas kvotas, apņēmusies pārvietot 160 tūkstošus, palīdzot Grieķijai un Itālijai. Taču skaidrs, ka ar to nepietiks. 

Lai sagatavotos turpmākai jau ieradušos patvēruma meklētāju izvietošanai citās dalībvalstīs, Eiropas institūcijas sākušas veidot pastāvīgo bēgļu pārvietošanas mehānismu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti