Savā "Facebook" kontā Sproģis raksta: "Pateicoties par man izrādīto cieņu, es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās."
Sproģa mērķis esot bijis un turpināšot būt vienotas Latvijas sabiedrības veidošana. Pārdomājot savu lēmumu par došanos politikā, viņš sapratis, ka pārsteidzies. "Es redzu, ka valstī ir daudz akūtu problēmu, kuras prasa steidzamu risinājumu.
Es gribēju iet ātri un darīt, ko varu. Tomēr, lai spētu iet tālu, man nepieciešams iet lēnām," raksta Sproģis.
Savu izvēli viņš esot izdarījis pats, "ejot pa savas sirds ceļu". "Esmu pārliecināts, ka mans sarežģītais lēmums - iet tālāk un lēnāk - ir labākā dāvana, ko varu pasniegt sev un savai ģimenei savā dzimšanas dienā," pauž Sproģis, kuram 27.jūnijā ir 45 gadu jubileja.
Sproģis uzsver, ka viņa pozīcija ir nemainīga - viņš ir par Latvijas okupācijas atzīšanu un latviešu valodu kā vienīgo Latvijas valsts valodu. Viņš norāda, ka nav iestājies partijā “Saskaņa” un nekad nav bijis nevienas politiskās partijas biedrs. Tajā pašā laikā viņš arī neiestājas pret partiju un tajā esošajiem cilvēkiem. "Partija "Saskaņa" nav ideāla, bet tā ne tuvu nav mūsu valsts lielākā problēma. Tajā ir daudz cilvēku, kuri vēlas to pašu, ko katrs no mums, - dzīvot labākā Latvijā.
Nebūsim kā greizsirdīgs vīrs, kurš sievas vēlēšanos uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem uzskata par laulības pārkāpšanu," aicina Sproģis.
"Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs Latvijas Radio apliecināja, ka Sproģa paziņojums viņam un partijai bijis, no vienas puses, negaidīts. Taču, no otras puses, saprotams, ņemot vērā sabiedrības spiedienu pret Sproģi un viņa ģimeni.
"To jau nevajadzēja nevienam stāstīt.
To visi redzēja. To redzējāt jūs, es, visa Latvija redzēja, kā spiediens tika darīts uz viņu, uz viņa ģimeni.
Man ir ļoti žēl. Man ir ļoti žēl par notikušo. Es viņam ticēju pirms, ticu arī tagad. Un, ja viņš ir tā nolēmis, nu, tam bija nopietni ģimenes iemesli. Es uzskatu viņu par ļoti godīgu cilvēku, un viss, ko viņš ir teicis, tam nav pamata neticēt. Līdz ar to viņam tas slogs bija par lielu, ko viņš uzņēmās. Mums nebija nekāda plāna "B". Mēs ļoti uzticējāmies. Es ceru, ka tā uzticēšanās bija abpusēja. Tāpēc vispirms mēs pārdzīvosim šo triecienu. Turēsim īkšķus, lai viņam ģimenē viss ir labi," stāstīja Urbanovičs.
Trešdien sociālajos tīklos arī izskanēja žurnāla "Ieva" vēsts, ka Sproģis maldinājis žurnāla darbiniekus un intervijā "Ievai" nav pieminējis savu domu doties politikā. Tādējādi intervija bijusi platforma "Saskaņas" priekšvēlēšanu kampaņai. Paziņojumā "Facebook" žurnāls arī norādīja, ka gatavs vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Politologs Ivars Ījabs Latvijas Televīzijai pauda, ka Sproģis gluži vienkārši nav bijis gatavs tam, kā tiks vērtēts viņa starts politikā no "Saskaņas" rindām. "Protams, jebkuras attiecības ar "Saskaņu" latviešu "labajā" sabiedrībā nav īsti akceptētas un nav pieņemtas. Es pieņemu, ka arī pati "Saskaņa" ir darījusi pietiekami daudz, lai tas tā būtu. Līdz ar to skaidrs, ka tas bija vienkārši neapdomīgs lēmums. Viņam vajadzēja būt gatavam.
Ja reiz viņš bija tik brašs iestāties par Latvijas sabiedrības vienotību, viņam bija jābūt gatavam, ka viņu īpaši nemīlēs un galvu viņam neglaudīs," komentēja Ījabs.
KONTEKSTS:
"Saskaņas" vadība 18.jūnijā par savu premjera amata kandidātu apstiprināja ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, kā arī daudziem par pārsteigumu izvirzīja Valsts prezidenta amata kandidātu - Pēteri Sproģi. Bija paredzēts, ka abi kandidēs vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta.
Sociālajos tīklos cilvēki plaši apsprieda Sproģa izvēli doties politikā, pievienojoties "Saskaņai". Viņš guva gan atbalstu sabiedrībā, gan arī tika kritizēts, ka pievienojies "prokremliskai partijai". Sproģis iepriekš "Facebook" arī publicējis "Nodevēja grēksūdzi", paužot savu sarūgtinājumu par līdzcilvēku negācijām saistība ar viņa kandidēšanu no "Saskaņas" saraksta.
