Par to speciālisti ceturtdien, 9.jūnijā, diskutēja Rēzeknē, daloties ar informāciju par labo praksi kriminālsoda “piespiedu darbs” efektivitātes aspektiem sodu piemērotāju ieskatā.
Piespiedu darbs kā soda veids Latvijā tika ieviests pirms 17 gadiem. Kopš 1999.gada krimināllikumā tika ieviests jauns soda veids ''piespiedu darbs'', kas pēc būtības ir darbs sabiedrības labā. Pērnā gada statistika liecina, ka probācijas redzes lokā nonāca vairāk nekā 6500 personu, kuriem pēc tiesas lēmuma bija jāveic piespiedu darbs.
Kriminālsodu politika ir nemitīgā attīstības procesā, un konferences laikā klātesošie visu četru reģionu tiesneši, prokurori, valsts probācijas dienesta pārstāvji dalījās ar savu pieredzi.
Valsts Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs norādīja, ka piespiedu darbs pēc šī gada rezultātiem ir populārākais sods Latvijā.
“Bet tad, kad vienas vai otras lietas kļūst daudz, un mēs varam tieši runāt - tas ir daudz, parādās sarežģījumi, kas ir jāapspriež, jāatrod veidi, kā to risināt, lai kādā brīdī nerodas priekšstats sabiedrībai, ka tas ir bezjēdzīgs sods,” sacīja Papsujevičs.
Piespiedu darbs nav kļuvis par reālu alternatīvu brīvības atņemšanai, bet vairumā gadījumu aizstājis nosacītu brīvības atņemšanas sodu vai naudas sodu. Konferences dalībnieki atzīst, ka ir jāstrādā vēl vairāk ar notiesātajiem, lai mainītu viņu domāšanas veidu. Un ir vajadzīgs mainīt normatīvos regulējumus. Šobrīd piespiedu darbiem ir lielāks potenciāls, nekā tas tiek izmantots.
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne norādīja, ka “kopā ar piespiedu darbu būs programmas, kas mainīs izpratni, kas ir likums, kāpēc tas ir jāievēro, tad šis būs vēl veiksmīgāks risinājums”.
Juriste, pētniece Ilona Kronberga atzina, ka “pāraudzināt nav iespējams, ir iespējams radīt apstākļus, kuros cilvēks uz savu rīcību var paskatīties no cita redzes punkta un saprast lietas, kuras viņš citādāk nesaprastu, un tā ir sodu izpildes būtība”.
“Sods nestrādā uz pilnu jaudu, tas nenozīmē slikti, bet ir potenciāls, kur attīstīties, piespiedu darbu var likt klāt sankcijām un paveidiem, kā, piemēram, nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas, nosacītas notiesāšanas, un tad skatīt, vai tas strādā vai nestrādā,” pauda Kronberga.
Ik gadu no cietumiem atbrīvo aptuveni 5000 personas un aptuveni tikpat daudz nonāk ieslodzījuma vietās. Latvijas kriminālsodu sistēmu palēnām tuvina citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai, kas ir daudz vienkāršāka.
