Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Jānis Hermanis norādīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) 5% izaugsme tuvākajos gados ir iespējama tikai tad, ja Latvijas ekonomikā būs kāds krass un pozitīvs pavērsiens. Deklarācijā nav teikts vai vismaz norādīts, ka kaut kas tāds Latvijā patiešām ir gaidāms.
Hermanis skaidroja, ka 5% izaugsmi ir iespējams sasniegt tikai tad, ja līdztekus tirdzniecībai, būvniecībai un patēriņa pieaugumam, kas jau šobrīd ir vērojams, pieaugtu arī lielāks eksports.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingrīdu Mikiško vairāk mulsina fakts, ka par galveno mērķi ir atzīts Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugums, ņemot vērā, ka nav skaidrs, kā valstī varētu pieaugt izglītības kvalitāte. Vēl vairāk – šķiet, ka daudzi uzdevumi un mērķi izglītībā ir pārmantoti no iepriekšējās valdības. Līdz ar to nav skaidrs, cik ilgā laikā valdība grasās savus mērķus sasniegt.
Toties žurnālists Māris Zanders norāda, ka valdību deklarācijas allaž ir bijušas vairāk vai mazliet izplūdušas. Jau konkrētāk par valdības mērķiem varēs spriest, kad būs gatavi ministru rīcības plāni. Tiesa, atzīmēja žurnālists, jau tagad ir skaidrs, ka dažos gadījumos deklarācijas rakstītāji nav konsultējušies ar ministriem – varot redzēt, ja ministri ir teikuši kaut ko vienu, tad deklarācijā rakstīts pavisam kas cits.
Vēstīts, ka Saeima trešdien apstiprināja jauno valdību, kuru tāpat kā iepriekšējo vada Laimdota Straujuma („Vienotība”). Opozīcijas deputāti gan netaupīja asus vārdus, kritizējot arī deklarāciju. Tā, viņuprāt, ir nekonkrētu uzdevumu pārpilna, tajā ir mērķi, kuru izpildes termiņš nav skaidrs un pārāk daudz ir rakstīts vēlamā formā. Tāpat nav skaidrs, kā šos mērķus sasniegs. Pozīcija gan šo kritiku centās atvairīt, sakot, ka deklarācija ir laba, lai arī ne teicama.
