Darba devējs lika izlasīt darba līgumu un noteikumus, tikai tad ļāva parakstīties, stāstīja celtnieks Ilmārs Grebzde, kuru Latvijas Radio satika pie kādas būves. Viņam vēl nav bijis nevienas darba traumas. Viņa uzdevums ir vērot kolēģus, kas strādā uz ēkas jumta, kā arī brīdināt gājējus un garām braucošās mašīnas, ja no jumta kaut kas krīt.
Vienmēr jābūt uzmanīgam, jo, lai gan celtnieki augšā cenšas, lai nekas nekrīt zemē, dažreiz tomēr kaut kas nokrīt, stāstīja Ilmārs.
Tomēr darba devēji ne vienmēr tā rūpējas par saviem strādniekiem. Piemēram, nenoslēdz darba līgumu. Kad darbinieks gūst traumu, kuras sekas ir ilglaicīgas, darba devējs šādā situācijā vairs nav ne par ko atbildīgs. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāve Ilze Bukša norāda, ka šādu gadījumu dēļ cieš tieši strādnieks.
Dažkārt mediķu brigāde negadījumā vietā saprot, ka tā nav īstā negadījuma vieta. Piemēram, cilvēkam nopietni sakropļota roka, un tuvumā ir kāda ražotne, bet cilvēks tajā vairs neatrodas un apgalvo, ka tā nav darba trauma, stāsta Bukša.
Daudzos gadījumos nepatīkamajās situācijās ir vainīgi darbinieki. Dažkārt traumu guvušais darbavietā ir alkohola reibumā vai arī rīkojies pārdroši. Vainīgas var būt abas puses, stāsta Darba devēju konfederācijas pārstāve Aiva Vīksna.
Viņa norāda, ka darba devējs var nodrošināt tehniku un aizsarglīdzekļus, bet svarīgi, lai darbinieki to arī izmantotu, nevis domātu, ka ar viņiem nekad nekas nenotiks, saka Vīksna.
Ir gadījumi, kad darba devējs izvēlas neziņot Darba inspekcijai par negadījumu, lai izvairītos no izmeklēšanas. Darbiniekam, pirmkārt, ir jārūpējas tieši par savu drošību, stāsta inspekcijas pārstāvis Uģis Kozlovskis.
Jebkuru neskaidrību gadījumā jāprasa padoms darba vadītājam, kā labāk izdarīt darbu atbilstoši likumam un darba aizsardzības prasībām, pašdarbība nav laba lieta, ja kaut ko nezina, labāk pajautāt darba vadītāja vai kādam, kas atbild par darba aizsardzību darba vietā, uzsver Uģis Kozlovskis.
Pieejamā statistika liecina, ka darba vietās gūto traumu skaits šovasar ir nedaudz mazāks nekā pērn. Taču tikpat mainīgi kā Latvijas laikapstākļi var būt arī pašreizējie dati. Tāpēc labākais veids, kā izvairīties no negadījumiem, ir savlaicīgi padomāt par drošību un izsvērt katras rīcības iespējamās sekas.
