„Šajā piemineklī ir liels mērogs, kurā izveidots ansamblis, kas savā veidā līdzvērtīgs, es nebaidos salīdzināt, Brāļu kapu ansamblim un Brīvības piemineklim. Tas savā apkārtnē pakļauj lielu teritoriju un ienes viņā savu emocionālo starojumu, jā, tādu starojumu, kādu prasīja tā laika māksla," sacīja Spārītis.
Uzvaras parka piemineklis ir apjomīgs un tas sevī iekļauj desmit hektārus zemes, baseinu, ceļu infrastruktūru, apgaismojuma un soliņu dizainu, noformējumu ar dažādām estakādēm, podestiem un skatuvi. Tāpat tajā ir savdabīgs dizaina objekts – obelisks, kas paceļas gaisā ar zvaigznēm, kuras katra simbolizē vienu uzvaras salūta mirkli un viena kara gadu, un skulpturālais ansamblis, skaidroja mākslas zinātnieks.
„Tas ir izgājis cauri vairākiem kvalitātes filtriem. To kontrolēja gan tā laika Mākslinieku savienība, gan kombināts „Māksla" gan Kultūras ministrija un tā laika politiskie darbinieki," stāstīja Spārītis.
Mākslas zinātnieks arī piebilda, ka politiskajās sarunās ap Uzvaras parka pieminekli diez vai tiks uzklausīts mākslas zinātāju viedoklis par pieminekli kā ainavas, arhitektūras, tēlniecības ansambli. „Tas šajā politisko kaislību virpulī diez vai tiks ņemts vērā un stādīts līdzsvarā tām politiskajām kaislībām, kādas šobrīd kuļ kā tādas putas tie, kas šobrīd vēlas vilkt 'fronti tēvu pagalmā', sarīdot sabiedrības grupas un uzkūdot sabiedriskās emocijas," pauda Spārītis.
