Esmu ieradusies Ikšķilē, kur pirmo gadu darbojas skoliņa „Ķiparu nams”. Bērni šobrīd no dažādiem materiāliem veido robotus un dažādus citus interesantus tēlus.
„Mums šodien uzdevums ir ļoti radošs, mēs izpaužamies, kā vien katrs vēlas. Mums kastītē tiek doti materiāli, piemēram, klucīši, nagliņas, skrūvītes, stieplītes, tapiņas. Un ar šiem materiāliem bērniem ir jāizveido dzīvnieciņš vai robotiņš. Puiši arī izdomāja, viņš pat arī raķeti izdomāja. Un katram tās idejas ir ļoti ģeniālas, viņi attīsta savu tēlaino domāšanu, iztēli. Viss darbojas. Un tā mēs arī divas stundas šobrīd darbojamies. Kā 8.30 sākām, mums ir ļoti intensīvs darbs bijis,” stāsta audzinātāja Linda Lūsiņa.
Izglītības iestāde „Ķiparu nams” ar pirmsskolas vecuma bērniem darbojas jau desmito gadu. Šogad iestāde atvērusi arī skolu. Skolā ir divas klases, kurā darbojas bērni vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem. Iestādes vadītāja Sanda Reikmane stāsta, ka uz skolas veidošanu viņu līdzcilvēki mudinājuši jau četrus gadus. Tomēr pirmos gadus viņa no šīs idejas centās attālināties, jo saprata, ka tas prasīs ļoti daudz resursu. Tomēr beigu beigās nolēmusi skolu veidot kā sociālo uzņēmumu. Un ar ''Altum'' grantu projekta atbalstu ieguva arī nepieciešamo finansējumu.
„Sarunas palika arvien intensīvākas. Un arvien vairāk kolēģu, kuri pie mums viesojās, teica – tas, ko jūs darāt, patiesībā ir tas, par ko šobrīd runā "Skola 2020-2030". Bieži vien lielās skolas šīm pārmaiņām nav vēl gatavas. Tas nozīmē, ka jūs kā tādi vēstneši Latvijā varat to darīt. Nodarbību dienas cikls tiek veidots, balstoties uz Montesori pedagoģijas principiem. Tas ir nepārtraukts darba cikls. Mācību process sākas, jau bērnam ienākot mācību iestādē. Un ļoti liela uzmanība tiek pievērsta praktiskām dzīves prasmēm, jo tas ir pats pamats,” skaidro Sanda Reikmane.
Šobrīd skoliņā mācās 101 bērns, ir divas klases un sešas pirmsskolas grupiņas. Līdzās Montesori pedagoģijas metodei skološanā integrēti “Latviešu ābeces”, ekoskolas un sociālo prasmju treniņu programmas “STOP 4-7” principi. Šī programma ir treniņi bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi. Iestādes vadītāja stāsta, ka bieži vien vārdu salikums „uzvedības traucējumi” vecākos rada trauksmi. Bet viņa uzsver, ka patiesībā mums katram ir šāda problēma. Šai programmā tiek iesaistīti gan vecāki, gan bērni, gan arī personāls.
„Šajās nodarbībās bērniem ir sižetu stāsti. Re, kur, piemēram, uz krēsla sēž Zigis. Zigis ir tāds žipčiks. Viņam ik pa laikam gadās kāds kreņķis, kāds negadījums, kāda nejauka rīcība. Un kas tad ir tie ceļi, kā viņam parādīt, ka tas būtu sabiedrībā pieņemami, kā rīkoties? Ka problēmas nevar atrisināt ar kaušanos, ka problēmas nevar atrisināt, kādam kaut ko atņemot,” turpina Reikmane.
Tiek aizvadītas desmit nodarbības profesionālu psihologu un pedagogu pavadībā terapeitiskā veidā. Bērniem māca dažādus relaksācijas vingrinājumus un daudzas sadarbības prasmes. Svarīgi arī ir bērniem dot pozitīvo apstiprinājumu. ''Ķiparu namā'' tās ir pērlītes, ko bērni par labiem darbiem dienas gaitā sakrāj. Šobrīd programmā darbojas 11 bērni, un tas tiek īstenots ar pašvaldības atbalstu.
Atvērto durvju dienās iespējams apmeklēt vēl deviņus sociālos uzņēmumus – ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā un Valmierā.
„Šie uzņēmumi atvērs savas durvis interesentiem un parādīs, kā viņi strādā, pastāstīs, ko viņi dara, kādu labumu sabiedrībai viņi dod kā sociālie uzņēmumi. Kā viņiem iet, kas veicas, kas neveicas. Likums sāka darboties pirms pusotra gada, pagājušā gada aprīlī. Kopš tā laika ir reģistrējušies 70 uzņēmumi. Tā populārākā joma ir darba integrācija,” asklāj projekta „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” vadītājs Juris Cebulis.
Tas nozīmē, ka uzņēmums nodarbina sociālās atstumtības riskam pakļautus cilvēkus, piemēram, invalīdus, bezdarbniekus un cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Šādiem darbiniekiem uzņēmumā jābūt vismaz pusei. Populārākās nozares, kurās tie darbojas, ir izglītība, sports un veselības veicināšana, medicīna un atbalsts atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
