Latvijā gan valsts, gan pašvaldības aprūpes iestādēs dzīvo vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Labklājības ministrija norāda, ka 10 gadu laikā 700 personas varētu sākt pastāvīgu dzīvi ārpus šīm iestādēm. Valdībā otrdien apstiprinātas ministrijas veidotās pamatnostādnes, kurās uzsvars likts uz deinstitucionalizāciju, proti, cilvēkam, kam radušās kādas problēmas jeb traucējumi, nav obligāti jābūt izrautam no savas ģimenes un dabīgās dzīvesvietas, lai varētu pastāvēt - jābūt iespējai visus pakalpojumus saņemt uz vietas.
„Tagad tiek pabeigts pilotprojekts sociālo aprūpes centru klientu profilēšanai, lai noskaidrotu, cik daudzi no viņiem ir gatavi patstāvīgai dzīvei un cik liels aprūpes līmenis katram no viņiem nepieciešams. Šis pētījums tiks pabeigts līdz aprīlim. Vienlaicīgi gatavojam struktūrfondu programmēšanas dokumentu, lai ar 2015. gada janvāri varētu šo naudu varētu saņemt un investēt jaunajos sociālajos pakalpojumos, apmācībā un jaunu komandu veidošanā," par attīstības plāna iecerēm tuvākā gada laikā stāsta LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri gatavi dzīvot patstāvīgu dzīvi, to reāli varētu sākt ar 2015. gadu. Savukārt pakalpojumus sociālās aprūpes institūcijās jaunajiem klientiem paredzēts piedāvāt tikai ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Piemēram, Siguldā veidotas atbalsta biedrības, kuras jau kādu laiku cenšas cilvēkus ar kādām īpašām vajadzībām integrēt sabiedrībā. Novada sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere norāda, ka līdz ar to pēdējo divu gadu laikā pašvaldībā nav nācies nevienu iedzīvotāju ievietot kādā institūcijā:
„Mēs, Eiropas naudu piesaistot Mores pamatskolā, kas ir vispārizglītojošā skola, esam izveidojuši īpašās „C" līmeņa klases, lai bērniem nebūtu jādodas mācīties prom no savas ģimenes. Otra biedrība, kas strādā ar pieaugušajiem, kuriem ir funkcionāliem traucējumi, šogad pabeidz projektu un ir izveidojusi specializētas darbnīcas. Tajās jaunieši ar invaliditāti un dažādiem traucējumiem Siguldas novadā ir iesaistīti nodarbinātībā."
Indzere vēl secina, ka sabiedrībā iekļaujošie pakalpojumi atbilstoši iedzīvotāju individuālajām vajadzībām kopumā valstī tiek ieviesti ļoti lēni. Biedrība "Cerību spārni" Siguldas pusē jau sākusi darbu pie īpašas kopienas ''Cerību sēta'' izveides, stāsta organizācijas vadītāja, Siguldas novada domes deputāte Eva Viļķina:
"Tā būs vieta cilvēkiem, kuri nevar dzīvot vieni paši, nevar iekļauties darba tirgū. Būs vide, kur viņi būs drošībā un tiks pienācīgi aprūpēts. Taču bez valsts atbalsta mēs tādu projektu nevaram īstenot."
Attīstības plāna īstenošanai tuvākajos septiņos gados plāno atvēlēt papildu 93,6 miljonus latu. No tiem vairāk kā 40 miljoni latu - valsts budžetā, bet lielākā daļu naudas plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.
