Kopš dzimšanas neredzīgajai cēsniecei Bringulei staigāt pa sev labi zināmām ielām, neko neredzot, ir ikdiena.
“Šī ir tāda taka, ko es izvēlējos, lai dažādi reljefie segumi, lai dažādas smaržas, dažādas skaņas, sajūtas, lai ir interesanta, atraktīva pastaiga,” Bringule pastāstīja par izvēlēto maršrutu.
Viņa ar savu suni pavadoni Daru ekskursijas laikā drošiem soļiem dodas pa Rīgas ielu, garām vasaras terasēm un cietiem šķēršļiem, stāstot par savām ikdienas gaitām. Tikmēr jaunieši, akcijas dalībnieki, pieķērušies pavadoņiem, uz priekšu virzās nedroši.
Ekskursijas dalībniekiem Bringule sagatavojusi arī dažādus uzdevumus, piemēram, aizsietām acīm izlasīt veikala darba laiku, kā arī pēc smaržas un garšas noteikt dažādus pārtikas produktus. Jaunieši, kas piedalījās ekskursijā, atzina, ka šis sociālais eksperiments ir nebijusi pieredze.
Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece Patrīcija Paula Dambīte sacīja: “Kā man uzlika apsēju, es patiešām dzirdēju visas skaņas, kas notika apkārt, un mana viena no piektajām maņām, redze, vairs nebija galvenā. Dzirde bija visapkārt."
Savukārt Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis Kristers Jurciņš stāstīja: “Sākumā visu laiku likās, ka priekšā ir siena, es roku liku, un mans pavadonis teica – beidz likt to roku, tev nekas nav priekšā, ejam, viss ir labi. Ar laiku es pieradu.”
Bringule atzīmēja, ka pastaigās ar savu pirmo suni pavadoni Zani ir ļoti labi iepazinusi Cēsu ielas. Bet, lai dotos uz kādu svešu pilsētu, arī viņai ir nepieciešams asistents, kuru atrast neesot nemaz tik viegli.
“Man ir gadījies, ka es noalgoju asistentu, bet diemžēl asistents mani apzaga. Man tāda nejauka lieta bija pirms vairākiem gadiem. Līdz ar to mēs, neredzīgie, asistentus meklējam, vai nu tie ir tēti, mammas, māsas, brāļi, vai arī draugi,” pastāstīja Bringule.
Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku, kuri pilnībā vai daļēji zaudējuši redzi. Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Edīte Olupe uzsvēra – mūsdienās ir pieejamas dažādas atbalsta programmas, būtiski, lai šie cilvēki paši ir tām atvērti.
“Tiek organizētas mācības, Sociālās integrācijas valsts aģentūra ir viena no šādām institūcijām, paralēli tam mēs cenšamies arī izglītot sabiedrību, atgādināt darba devējiem, ka te ir lielisks, motivēts un neizmantots darba resurss,” atzīmēja Olupe.
Pastaigas laikā Bringule jauniešiem sniedza iespēju novērtēt vienu no saviem talantiem – ērģeļspēli Cēsu Svētā Jāņa baznīcā. Neredzīgā meitene arī spēlē kokli, darina rotas un ar savu optimismu iedvesmo citus.
