Kopš no 2015. gada tika atcelti krīzes laikā noteiktie slimības pabalsta griesti, kopējais valsts izmaksātais apjoms par darba nespējas lapām ir visu laiku audzis un pērn sasniedzis jau 165 miljonus eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā 2014. gadā. Tas skaidrojums ne tikai ar ierobežojumu atcelšanu, bet arī ar to, ka ir audzis algu un attiecīgi arī pabalsta apmērs. Tāpat ir arī vairāk sociālā nodokļa maksātāju, kuri attiecīgi var saņemt slimības pabalstu.
Bet, pateicoties E-veselības sistēmai, pirmo reizi ir pieejami dati arī par tā saucamajām A lapām, ko apmaksā darba devējs.
Redzam, ka kopumā pērn ir izrakstīts teju miljons darba nespējas lapu, pusi no tām apmaksājusi valsts un pusi – darba devēji.
Par A lapām runājot, interesanta tendence, ka puse no tām izrakstītas uzreiz uz maksimālo – 10 dienu termiņu. Veselības ministrija par šo jautājumu plāno runāt ar ārstiem. “Jautājums, vai tas tiešām visos gadījumos un tik lielā apmēra ir tik prognozējami uz priekšu.Vai tomēr no medicīniskā viedokļa iespējams ir citādi risinājumi, teiksim, nosakot darba nespējas lapu uz īsāku periodu, tad atkārtoti izvērtējot pacienta stāvokli un slēdzot darba nespējas lapu vai turpinot,” saka Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Vēl viena tendence, kam pievērsusi uzmanību Veselības ministrija –
aptuveni 10% visu pērn izrakstīto slimības lapu izdotas ar atpakaļejošu datumu.
Un te jāpiebilst, ka šobrīd likums pieļauj reģistrēt darba nespējas lapu ne ilgāk kā ar piecu dienu nokavēšanos, bet teju 80 tūkstoši slimības lapu pērn izdotas vairāk nekā astoņas dienas pēc tajās ierakstītā slimības perioda sākuma. 744 slimības lapas bijušas ar atpakaļejošu datumu virs 100 dienām, bet 28 – ar gada nokavēšanos.
Veselības ministrijā norāda, ka nereti apstākļi ir pamatoti, ir kādas tehniskas problēmas, arī ar e-veselību. Bieži vien, ārstējoties stacionāri, slimības lapu reģistrē tikai brīdī, kad pacients izrakstās no slimnīcas. Tomēr pusē no gadījumiem slimības lapas ar atpakaļejošu datumu izraksta tieši ģimenes ārsti.
Veselības ministrija domā, kā šo situāciju mainīt. “Daļā gadījumu varētu būt, ka ir jāpiemēro citi risinājumi, piemēram, tādā tehniskā līmenī liedzot vai neparedzot tehniski šādu iespēju darba nespējas lapu atvēršanu ar tik un tik dienu nokavēšanos vai ar atpakaļejošu datumu,” norāda Šneiders.
Vēl viena tendence – pēdējos gados arvien lielāku daļu no slimības lapām veido bērnu kopšanas lapas. Iespējams, tas daļēji notiek tāpēc, ka mainās sabiedrības un darba devēju attieksme pret vecāku tiesībām palikt mājās un rūpēties par sasirgušajām atvasēm. Bērnu kopšanas lapas gan jau no pirmās dienas apmaksā valsts, tātad arī šī tendence palielina slimības lapu kopējo slogu uz valsts budžetu.
Tomēr Labklājības ministrija sākusi sarunas ar uzņēmēju organizācijām par to, ka daļu slimības pabalstu izmaksu varētu pārnest no darba devēju uz valsts pleciem. “Ir runa par to, ka
varētu atbrīvot darba devējus, saīsināt darba devēju izmaksāto naudas daļu, to kādu dienu pārnest uz valsts apmaksāto pusi.
Tie, protams, ir papildu izdevumi, un, tā kā ir papildu izdevumi, ir jāmeklē pretī arī ieņēmumi,” stāsta Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Runājot par slimības lapām, vēl joprojām ļoti sliktā stāvokli atrodas pašnodarbinātie, no kuriem tikai neliela daļa veic iemaksas arī par slimības risku, un arī no šiem 16 tūkstošiem pērn slimības pabalstu saņēmuši vien divi procenti. Tiesa, vidējais slimošanas ilgums pašnodarbinātajiem ir krietni lielāks.
