“Jau ceturto gadu, no 2016. gada, šajā Zarečnajas pamatskolā vairs zvans neatskan. Ļoti žēl!” nosaka Griškānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns.
Līdz šim atbalstu nav guvušas ieceres izveidot skolā interešu programmas kabinetus vai paplašināt netālu esošo bērnudārzu, un nu telpas izmantotas kā noliktava.
Lai arī skola atrodas vien deviņu kilometru attālumā no Rēzeknes, uzņēmēju interese par to ir maza.
“Teiksim atklāti, kad ir vairāki simti kvadrātmetru tukšu brīvu telpu, ne kurš katrs uzņēmējs to spēj uzturēt, pie mums Latgalē strādājošie uzņēmēji nebūtu spējīgi tādu telpu uzturēt,” spriež Griškānu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Aleksāns.
Zarečnajas pamatskolas uzturēšana, salīdzinot ar citām slēgtajām skolām, Rēzeknes novada pašvaldībai izmaksā visdārgāk, aptuveni 15 000 eiro gadā.
Četru gadu laikā tie ir jau vairāki desmiti tūkstoši eiro, turklāt tikai par kurināšanu un elektrību minimālā režīmā. Gada nogalē tiks veikts jauns novērtējums un skolu cer pārdot elektroniskā izsolē.
Nupat tā pārdota pirms 11 gadiem slēgtā Nagļu pamatskola, te gan aktīvi darbojas daudzfunkcionālais sabiedrisko resursu centrs.
“Tā nebija, ka tā aizslēgta un atslēga priekšā, nē, mēs darbojāmies cītīgi. Viss ir saglabāts, un gribas, lai turpinās, lai ir cilvēki,” saka Nagļu pagasta iedzīvotāja Maija Dzene.
Šo skolu no Varakļāniem šķir 15 kilometri, un pircējs atrasts vien trešajā izsolē, kad cena kritusies līdz 18 000 eiro.
Pagasta vadītāja uzskata, ka arī tāda summa ir pārāk liela, telpas noveco un ir grūti pielāgojamas ražošanas vajadzībām. Reālāk skolas varētu pārdot, piemēram, par to kadastrālo vērtību, ir pārliecināta novada vadība.
“Jāvērtē šīs attālās teritorijas, nevar uzlikt tik lielu summu, jo nav jau pie mums tik daudz uzņēmēju. Kaut kāds svešs cilvēks no tālienes, ja viņš nopērk, tas objekts stāv, drūp, aiziet zudumā. Gribas, lai ir vietējais, kurš pārzina vietējā pagasta intereses,” atzīst Gaigalavas un Nagļu pagastu pārvaldes vadītāja Valentīna Puste.
“Jebkurā gadījumā tā nauda, kas tiek tagad tērēta uz to, varētu tikt izmantota daudz kur citur. Citām vajadzībām. Covid-19 laikā arī uzņēmējiem ir kritusies interese, jo ekonomiskā situācija bišķiņ sabremzējusies,” notrāda Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.
Veiksmīgs piemērs ir Lendži, kur bijušajā skolā darbojas sporta zāle, jauniešu istaba, kā arī daļu telpu nomā kafijas grauzdētava, savukārt Lūznavas tehnikums kļuvis par militāro objektu. Tomēr, neskatoties uz to, aizvien teju katrā Latgales pašvaldībā ir arī vismaz pa vienai tukšai skolas ēkai.
