Skolu tīkla sakārtošana aktuāla arī Daugavpilī

Samazinoties izglītojamo skaitam, skolu tīkla sakārtošana nav tikai lauku pašvaldību izaicinājums. Arī Daugavpilī pie tā strādā. Mērķis –kvalitatīvas izglītības nodrošināšana. Kā uzsvērts Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), skolas ar optimālu skolēnu skaitu dod iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu un ļauj lietderīgi izmantot piešķirto finansējumu.

Skolu tīkla sakārtošana - aktuāla arī Daugavpilī
00:00 / 03:36
Lejuplādēt

Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pastāstīja, ka Daugavpilī ir sākts veidot efektīvu skolu tīklu, vispirms domājot par vidusskolām. Un viens no efektīvas vidusskolas rādītājiem, ko ir definējusi IZM, ir minimālais izglītojamo skaits vidusskolas posmā. Daugavpilij kā valsts pilsētai tie ir 120 skolēni. Taču šobrīd vidusskolu piepildījums Daugavpilī ir ļoti nevienmērīgs.

„Vislielākais 10.–12.klašu skolēnu skaits ir Daugavpils Valsts ģimnāzijā – 222 un vismazākais ir 71 – Daugavpils 16. vidusskolā,” pastāstīja Isupova.

Kopumā skolēnu skaits Daugavpilī ir vairāk nekā 9000. Šogad būs pēdējais gads, kad pirmklasnieku skaits varētu būt ap 900, taču jau nākamgad ap 700, un turpmākajos gados tas saruks vēl vairāk. Tādu statistiku minēja Isupova.

„Mēs analizējām vidusskolu iekšējos resursus, tas ir, skolēnu skaits 7.–9.klasēs, un skatījāmies, vai skolas var no saviem resursiem uzņemt 120 skolēnus vidusskolās.

Piecām skolām – Daugavpils 9. vidusskolai, Daugavpils 10. vidusskolai, Daugavpils Centra vidusskolai, Daugavpils 15. vidusskolai un Daugavpils 16. vidusskolai – šāda resursa nav,” norādīja Isupova.

Izglītības pārvalde pašlaik piedāvā četrām skolām, sākot no jaunā mācību gada, neuzņemt desmito klasi, pakāpeniski kļūstot par pamatskolām. Šāds lēmums dotu vairākus ieguvumus.

„Mēs iegūstam iespēju koncentrēt pedagoģiskos un finanšu resursus vidējās programmas īstenošanai pašvaldībā, kā rezultātā augstāku vidējās izglītības kvalitāti. Analizējot jauno IZM piedāvāto atalgojuma modeli – nauda seko pašvaldībai, mēs saprotam, ka, neveidojot efektīvu skolu tīklu, mēs nevarēsim nodrošināt skolotājiem lielas algas. Tad arī lielākas algas pedagogiem, arī stabili vidusskolu tīklu, kurš katru gadu nav pakļauts finanšu riskiem, un ļaujam pamatskolām koncentrēties uz izglītības kvalitāti, nevis uz cīņu par skolēnu skaitu,” stāstīja Isupova.

Izglītības pārvalde domei jau ne pirmo reizi piedāvā risinājumus, kā sakārtot skolu tīklu, tomēr deputātiem pieņemt šādu lēmumu nenākas viegli. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aleksejs Vasiļjevs, kura pārziņā ir izglītības nozare, atzina, ka nav šaubu – pārmaiņām jābūt. Tikai vēl jādomā – kādas tās būs.

„Tas ir tikai izglītības pārvaldes piedāvājums, ir varianti, ir par ko padomāt. Ir arī citi piedāvājumi, citi priekšlikumi. Mums jānovērtē visi priekšlikumi,” uzsvēra Vasiļjevs.

Rēzeknē par skolu tīkla sakārtošanu sāka domāt jau pirms trim gadiem, jo, ieviešot jauno saturu izglītība jomā, kad vidusskolām jāspēj piedāvāt dažādu programmu klāstu, ir jābūt pietiekami lielam skolēnu skaitam. Tā norādīja Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings.

„Ir jābūt vismaz divām, trim paralēlām klasēm, lai programmas varētu dažādas piedāvāt.

Skaidrs, ka situācija, kas bija uz 2018., 2019. gadu, bija ļoti nežēlīga. Skolas savā starpā stipri konkurēja, lai tikai to vidusskolu kaut kādā veidā saglabātu. Mocījāmies, prasījām atļauju atvērt ar mazāk skolēnu skaitu – tas nav pieņemami!” uzsvēra Dreilings.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) atzinīgi vērtā skolu tīkla sakārtošanu, tikai atgādinot, ka prioritāte ir izglītības kvalitāte, ne minimālais skolēnu skaits. Proti, jāskatās, ja skolā ir augsti sasniegumi eksāmenos, tad skolēnu skaits nav pats nozīmīgākais kritērijs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece
00:00 / 01:46
Lejuplādēt

Rēzeknē ir atstātas trīs vispārizglītojošās vidusskolas, vēl ir vidusskola ar tālmācības un vakara izglītības programmām. Savukārt trīs vidusskolas pārveido par pamatskolām. Statistika liecina, ka gan Daugavpilī, gan Rēzeknē pēc devītās klases vidusskolā turpina mācīties ap 60% skolēnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt