Stāsti

Brīvības iela Liepājā - pārvērtību čempione

Stāsti

Brīvības ielas iedzīvotāji Daugavpilī gaida uzliekam asfaltu

Skolu medmāsām un ministrijai atšķirīgas domas par medikamentiem skolās

Skolu medmāsām ne vienmēr pieejami medikamenti; ministrija ierobežojumus uzskata par pamatotiem

Lai gan lielākajā daļā skolu ir vieta, kur vērsties, ja radušās problēmas ar veselību, tikai retajās skolas māsas kabinets ir reģistrēts kā ārstniecības iestāde, kurā drīkstētu būt medikamenti. Medicīnas māsas norāda, ka skolās būtu jābūt arī medikamentiem, jo tie var palīdzēt kādos krīzes brīžos. Bet Veselības ministrijā uzskata, ka māsas medikamentus bērniem dot nemaz nedrīkst, jo tā ir ārstu, nevis skolas māsu kompetence.

Pašlaik Veselības inspekcijas ārstniecības iestāžu reģistrs liecina, ka Rīgā ir mazāk nekā 50 skolas, kurās ir reģistrēts veselības punkts. Lielākoties tās ir speciālās izglītības iestādes vai sporta skolas. Tas nozīmē, ka tikai šajos skolu māsu kabinetos drīkst atrasties medikamenti.

Kā stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta galvenā speciāliste eksperte Ilze Kondratjuka, senāk reģistrētu māsu kabinetu bijis vairāk. Tos sāka likvidēt, kad skolās vairs neveica vakcīnas. Dome secināja, ka to uzturēšanas nosacījumi ir pārāk strikti.

„Tās prasības, kas ir ārstniecības iestādēm attiecībā uz skolu medicīnas kabinetiem, mums šķita pārāk pārspīlētas. Mums kabineti bija jāaprīko ar tādām ierīcēm, kas skolā praktiski nekad netiek lietotas. Un vēl katru gadu vai katru otro gadu jāsertificē,” stāsta Kondratjuka.

Skolas, kas nav reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, visas funkcijas var veikt, tās nedrīkst iegādāties medikamentus.

Tās nedrīkst tos izsniegt arī bērniem, stāsta Latvijas Pirmsskolas iestāžu un skolu medicīnas māsu biedrības vadītāja Astrīda Anšmite. To apstiprina arī Veselības ministrijā, tomēr skolu medmāsām tas šķiet nepareizi. Viņas to nedrīkst darīt arī tad, kad, sazvanot vecākus par bērna slikto pašsajūtu, tie aicina iedod kādas zāles.

„Bērnam sāp galva, iedodiet ibumetīnu. Uz doto brīdi pat to ibumetīnu mēs nedrīkstam pirkt, jo mums ir aizliegts, medikamentus mums nedod. Bet tas ir pilnīgi smieklīgi, ka es tagad vecākam teikšu, iedodiet, lūdzu, vienu tabletīti līdz, jo, iespējams, sāpēs jūsu bērnam galva,” uzskata Anšmite.

Viena no iestādēm, kur ir reģistrēts skolas māsas kabinets, ir Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestāde „Auseklītis”. Iestādes māsa Daina Bērziņa stāsta, ka medikamenti ne bieži, bet ir nepieciešami, jo gadījumi ir dažādi: „Īstenībā tas reizēm ir svarīgi, jo, piemēram, ja vecāks nevar stundu vai divas atbraukt pēc bērna vienkārši objektīvu iemeslu dēļ. Ko tad darīt? “Ātros” saukt, ja viņam ir temperatūra? Nu, nebrauks neviens. Tad mums ir nurofēns un mēs vienojamies, vecāki parasti arī atļauj. Tad viņš paguļ pie manis, padzeram ūdentiņu, vēsumu, kā jau pie pirmās palīdzības,” skaidro Bērziņa.

Bet skolās, kur nav reģistrēts māsas kabinets, šādas iespējas nav. Tomēr Bērziņa netic, ka visās izglītības iestādēs, kurās māsu kabineti nav reģistrēti, medikamenti kādā nepieciešamības gadījumā netiek lietoti tik un tā. „Es esmu pilnīgi droša, ka katrai māsiņai ir sava personīgā aptieciņa vai kastīte, no kurienes tiek paņemti medikamenti, jo pirmais mediķa Hipokrāta zvērests ir atvieglot cilvēku ciešanas,” stāsta Bērziņa.

To, ka skolās atsevišķi medikamenti būtu nepieciešami, uzskata arī Ilze Kondratjuka no Rīgas domes. Par problēmu viņas sauc to, ka skolas, kas nav reģistrētas kā ārstniecības iestāde, nedrīkst arī iegādāties, piemēram, alerģiskām saslimšanām vai astmas gadījumos nepieciešamos medikamentus. „Piemēram, adrenalīns. Kam es kā ārsts uzskatu, ka tomēr būtu jābūt. Un tādu lietu kā bronhiālās astmas lēkmes kupēšanas ventolīnu. Jo, ja bērns to ir aizmirsis mājās, teorētiski skolā vai bērnudārzā šādas lietas varētu arī nebūt,” stāsta Kondratjuka.

Tomēr nekas no tā atrasties izglītības iestādē, ja tā nav reģistrēta kā ārstniecības iestāde, nedrīkst būt, skaidro Veselības ministrijā.

„Ja nav reģistrēta ārstniecības iestāde, tātad ar ārstniecību īsti nodarboties nav atļauts.

Tas ir tīri pacientu, arī bērnu drošībai. Līdz ar to ir pamatota prasība, ja ir šī ārstniecības iestāde, tā ir reģistrēta, tad var nodarboties ar šo ārstniecību,” stāsta ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Tikmēr ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane norāda, ka skolu māsām ir pavisam citas funkcijas un kompetences. Ārstēt drīkst tikai ārsts. Un, ja skolās strādā medmāsa, tad viņas kompetences ir aprūpe, profilaktisko pasākumu veikšana, nelielas ķirurģiskās iejaukšanās un vēl citas funkcijas.

„Ja māsa strādā kā ārstniecības persona, tas nozīmē, ka viņa nodarbojas arī ar ārstniecību, un to viņa var darīt tikai ārstniecības iestādē. Līdz ar to, ja viņa ir māsa un veic ārstniecību, viņai jābūt reģistrētā ārstniecības iestādē. Var dot zāles, ja to ir norādījis ārsts. Un, ja ir temperatūra vai sāp galva, tad ir jāsaprot, kāpēc. Un tā jau ir diagnostika. Un tā ir ārsta atbildība, kompetence. Ja arī māsai ir šie medikamenti, viņa to var darīt pēc ārsta norādījumiem,” skaidro Būmane.

Ir saprotams, ka medikamentus drīkst izsniegt tikai speciālisti. Bet var saprast arī skolu māsas, kuras skolēnus pazīst un vēlas tiem palīdzēt. Ministrijā gan norāda, ka tā ir gatava diskusijām par šo tēmu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti