Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško gan atzina, ka lielāka skaidrība varētu būt, sākot reāli skolās modeli aprobēt.
„Protams, ir labi, ka jau runājam par jauno modeli, un mēs beidzot nevis protestējam pret jauno modeli, bet runājam jau detaļās - tā ir pozitīvā ziņa. Negatīvā ziņa ir, ka vēl joprojām nav skaidrības par aprēķiniem un nav skaidrs, kur nonāksim,” pauda Mikiško.
Pēc šīsdienas sarunas var secināt, ka mums nevajag balstīt modeli uz to, cik šobrīd mums ir naudas, bet gan jātaisa modelis, kas tiešām būtu labs un apmierinātu pedagogus. Tad tālāk varam prasīt arī konkrētu naudas summu, kas mūs apmierina,” norādīja arodbiedrības pārstāve.
„Taču pašlaik mēs cenšamies jauno modeli pielāgot naudai un redzam, ka šobrīd vidēji skolotājs par darba stundu saņem piecus eiro un, ja ministrija, ieviešot jauno modeli, tomēr nesaņem papildu finansējumu, tad pedagogu finansiālā situācija pasliktināsies, nevis uzlabosies. Tāpēc mēģinām saprast, kāpēc ministrija piedāvā šādu modeli,” situāciju raksturoja Mikiško.
Arī nupat prezentētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starpziņojums par pedagogu darba samaksu valstī apliecina, ka Latvijā ir sliktākā situācija Eiropā. Esošais atalgojuma modelis esot retums Eiropā, jo pamatā citas valstis algu rēķina pēc pilnas darba slodzes. Ja valdība piešķirs Izglītības ministrijai papildu finansējumu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai 36 miljonus eiro, tad no nākamā mācību gada pedagogi varētu saņemt 709 eiro algu, stāstīja ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
„Galvenais, kas ir jānovērš, un kāpēc arī tiek veidots jauns algu modelis, ir tā starpība par vienāda apjoma skolotāju darbu, kas Latvijā ir pat līdz 60% atšķirīgs atalgojums dažādās skolās. Un vienas darba stundas izmaksu noteikšana to var mazliet sakārtot. Tas gan nav tieši jāsaista ar jauno modeli, jo jaunā modeļa aprobācija ir sistēmas aprobācija, bet summu pieprasījums saistīts ar cita veida pieņēmumiem - cik izmaksā viena darba stunda, bet jau rēķinot pilnu darba nedēļu 36 stundas,” skaidroja ministrijas pārstāve.
Darba grupa pedagogu darba samaksas modeļa izstrādei un pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika sagatavošanai pirmdien apsprieda plānoto modeļa aprobāciju skolās, kas tiks uzsākta šā gada oktobrī. Darba grupa apsprieda arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktos aprēķinus par nepieciešamo finansējumu pārejai uz 36 stundu darba nedēļu un pedagogu atalgojuma paaugstināšanai par 10%.
Izglītības ministrija plāno aprobācijas rezultātus izvērtēt decembrī un veikt nepieciešamās korekcijas. Aprobācijas otrajā posmā izvēlētais modelis no 2015.gada janvāra līdz jūnijam tiks aprobēts visās Latvijas izglītības iestādēs, trešajā posmā maijā un jūnijā paredzot laiku pašvaldību iesniegto priekšlikumu izvērtēšanai un uzlabojumiem, lai 2015.gada augustā tā ieviešanai nepieciešamos normatīvos aktus varētu iesniegt Ministru kabinetā, informēja ministrija.
IZM atgādināja, ka pašvaldības līdz 2014.gada 20.septembrim var pieteikt skolas aprobācijai. IZM izstrādātie kritēriji paredz, ka aprobācijas procesā tiks pārstāvētas gan sākumskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas, gan ģimnāzijas, ņemot vērā skolēnu skaitu un teritoriālo iedalījumu. IZM līdz 2014.gada 30.septembrim izvērtēs pieteikumus un uzaicinās piedalīties aprobācijā 34 - 50 skolas.
