Mākslas nodarbības laikā Kristīne palūdza „dai požalusta šķirečku”, ka snozīmē „iedod, lūdzu, dzēšgumiju”. Vārds „šķirečku” pārējās meitenēs izraisīja jautrību. Vārds pa vārdam, sākās kašķis un meitenes klupa matos viena otrai.
Kautiņu izšķīra skolotāja, kura uz brīdi bija izgājusi pēc materiāliem. Nākamajā dienā, 16.septembrī, Kristīnes tētis policijā uzrakstīja iesniegumu par miesas bojājumu nodarīšanu. Raidījumā “Ceturtā studija” viņš atklāja, ka tagad ģimene droši nejūtas arī Latvijā.
Notikušā apstākļus tagad pārbauda policija. „Ir noticis sadzīves konflikts, tur nebija rasu naida. Uz konflikta brīdi viņas bija nepazīstamas, pat nezināja, no kuras valsts kura ir. Tas ir pusaudžu strīds,” saka Valsts policijas Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere.
Ceturtdien policija saņēmusi arī ekspertīzes atzinumu. Kristīnes sasistais zobs un nobrāztais vaigs ekspertu atzinumā tiek nosaukti par nenozīmīgiem miesas bojājumiem.
Notikušo pārbauda arī Jelgavas izglītības pārvaldē. „Es nevaru pateikt, kāpēc viņas iekrita viena otrai matos! Nevaru!” saka Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Pēc viņas teiktā, Ukraina meiteņu konfliktā netikusi pieminēta.
Vadītāja tikusies ar Zborovsku ģimeni. Paralēli tiek vērtētas visas konfliktā iesaistītās meitenes. „Es nevaru pat pieļaut, ka tas ir nacionāls naids. Jelgavā katrā skolā mācās bērni no daudzām pasaules valstīm. Viņi ātri apgūst latviešu valodu un sadzīvo labi,” saka Auza.
Kristīnes ģimene Jelgavā dzīvo nesen. Meitene mācās Jelgavas 5.vidusskolā, klasē iejutusies ļoti labi, iestājusies arī mūzikas skolā. Abas skolnieces, ar ko viņai bija konflikts, mācās Jelgavas 2.pamatskolas 7.klasē. Skolas direktore skaidro, ka skolā kopā mācās septiņu tautību bērni – latvieši, krievi, baltkrievi, ukraiņi, romi, poļi un lietuvieši. „Es uzskatu, ka konflikts bija par dzēšgumiju. Viens vārds ne tā, tie taču ir pusaudži, kas nemāk risināt konfliktus tā, kā mēs. Viens nepareizs vārds!” saka Jelgavas 2.pamatskolas direktore Ināra Pampe
Laikraksta “Zemgales Ziņas” rīcībā gan ir informācija, ka abas pusaudzes jau iepriekš izcēlušās ar nežēlīgu rīcību pret vienaudžiem.
Policija sola lietas apstākļus noskaidrot mēneša laikā. Pēc milzu ažiotāžas, ko šis notikums izraisījis internetā, ģimene ar žurnālistiem tikties vairs nevēlas. Viņu Kristīne uz zīmēšanu vairs neies, bet jau pieteikusies citā pulciņā.
Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” priekšsēdētāja Tatjana Lazda stāsta, ka viņa arī pati esot dažkārt saskārusies ar neiecietību uz ielas. Tomēr šajā gadījumā domā, ka konflikts nav tieši saistīts ar ukraiņu nacionalitāti, bet gan neiecietību vienam pret otru un pieaugušo negatīvu piemēru: „Ja tur būtu kāds cits bērns, piemēram, čigānu tautības bērns būtu teicis ko nepareizu, būtu noticis tas pats. Varbūt šīs meitenes piesienas, tā teikt, pie visa, kas viņām nepatīk, grūti pateikt. Viņas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kā man stāstīja, izglītības pārvaldē šīs meitenes zina. Ziniet, vakar bija viens, šodien Kristīne, bet rīt jau kāds cits. Pats svarīgākais, kā pieaugušie uz to reaģē.”
„Es nezinu, kas jādara. Cilvēkiem jābūt labvēlīgākiem vienam pret otru. Saprotiet, ja pieaugušie runā sliktu un sauc mūs par banderoviešiem, tad bērni jau to atkārto. Es arī dzirdu to no 11, 12 gadus veciem bērniem. Viņi atkārto to, ko saka pieaugušie,” stāsta Tatjana Lazda.
