Ziņots, ka jau vairāki gadījumi šogad nonākuši Valsts policijas un bērnu tiesību aizstāvju redzeslokā, un pašlaik skolām uzlikts pienākums par spēles bīstamību informēt gan skolēnus, gan viņu vecākus. Apzvanot vairākas skolas Rīgā, secināms, ka saņemto informāciju vadība nodod tālāk, taču arī tās savā saziņā ar bērniem un vecākiem saskata zināmas problēmas. Tikmēr vecākus pārstāvošā organizācija norāda, ka nepieciešams stiprināt sadarbību starp atbildīgajām personām skolā un pašiem vecākiem.
Radio vairākkārt vēstījis par bīstamo izaicinājumu spēli internetā. Tā ved uz pašnāvību, un ar to visbiežāk mēdz aizrauties bērni vecumā no 10 līdz 13 gadiem. Pašvaldību izglītības pārvaldes izsūtījušas skolām informatīvus materiālus par to, kā informēt pusaudžus par drošību internetā.
Apzvanot nejauši izvēlētas skolas Rīgā, jāsecina, ka visas saņemto informāciju nodevušas tālāk bērniem vai vecākiem, bet ceļi, kā to darīt, katrā no skolām var atšķirties.
„Mums ir e-klasē [informācija]. Lēmums bija par to, ka katram ģimenes pārstāvim, katram pedagogam uzreiz personīgi ir jānosūta vēstule. Visiem pieaugušajiem ir informācija. Visiem darbiniekiem, protams,” stāsta Rīgas 71.vidusskolas direktors Andrejs Rižikovs.
Viņš atzīst, ka informācija nodota elektroniski, bet, vai klases stundās šis jautājums tiek pārrunāts, viņš gan nemācēja teikt.
Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolas direktore atzīst, ka skolā ar bērniem par drošu internetu runājot informātikas skolotāji, un pamatā problēmas cenšoties novērst pašā skolā. Bērnu vecāki bieži esot neatsaucīgi un arī internetā izsūtīto informāciju pamanot vien retais.
„Mūsu mērķauditorija ir bērni, kam ir dažādas problēmas,” vairāk stāsta skolas sociālā pedagoģe Kristīne Buša. „Tātad tiek strādāts ar bērniem, tiek viņiem stāstīts. Mēs runājam, stāstām, informējam, izglītojam. Protams, tas risks pastāv vienmēr, jo bieži vien ir arī tā, ka bērni grib kaut ko izmēģināt, meklē kaut kādas asas izjūtas. Ja par vecāku sapulcēm, tad tiešām mums ir ļoti, ļoti grūti tos vecākus dabūt kopā. Ja ir vecāku sapulces, tad var ierasties tikai septiņi vecāki,” atzīst Buša.
Lai gan ar spēli bērni mēdz aizrauties tieši ārpus skolas, pašlaik mācību iestādēm uzlikts pienākums novērst bērnu interesi par bīstamām spēlēm.
Rīgas 40.vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva saka, ka pirmdien novadīta pēdējā audzināšanas stunda klašu grupā no trešās līdz devītajai klasei, tomēr interese galvaspilsētā par šādām spēlēm esot liela.
„Mani šobrīd visvairāk satrauc šī spēle „Skrien vai mirsti”. Pats fakts, ka bērni pusaudžu vecumā izskrien pretī mašīnai vai transportam, kas ātri pārvietojas, un pārbauda, vai šoferis paspēs nobremzēt, tas vairs arī nav prāta darbs,” uzsver Vediščeva. „Mums pat skolā ir skolotāja, kura kļuva par upuri, ja tā var teikt. Pēc tam mēs ar baldriāniem mēģinājām viņu nomierināt.
Viņa brauca ar mašīnu uz darbu un izskrēja priekšā bērns vecumā līdz 10 gadiem. Viņš arī reāli nespēj novērtēt nedz mašīnas ātrumu, nedz spēju bremzēt. Iniciatīva nāk no interneta, bet reālajā dzīvē bērns īsteno šo pārgalvīgo risku,” pauž Vediščeva.
Jānis Ezers no Vecāku foruma, aprunājoties ar vēl citiem vecākiem, secinājis, ka skolas jau vairākas nedēļas vecākus par šo ir informējušas. Tiesa, veids, kā skolas komunicē, atšķiras. Ezers norāda, ka vecāku sapulces ir primāri svarīgas, bet tām jāseko arī darbam mājās ar saviem pusaudžiem.
„Svarīgi, lai ne tikai skolas, bet arī vecāki paši pārrunātu šīs lietas. Svarīga ir riska grupa, kamdēļ un kuri bērni uzķeras uz šīm spēlēm,” norāda Ezers. „Skaidrs, ka tās pamatā ir kaut kādas sabiedrības komunikācijas, piederības sajūtas trūkums. Zinu, ka klasēs, audzināšanas stundās, ir ticis runāts [par šo jautājumu]. Svarīgākais būtu pieaugušajam pamanīt, mums, skolas psihologam un skolas skolotājam,” saka Ezers.
Vecāki un skolas vadība tāpat norāda, ka daļa bērnu šādās sarunās diemžēl atzīst, ka riskus zinot un ar viņiem nekas slikts notikt nevarot.
Statistiku par pašnāvībām apkopo Valsts tiesu medicīnas centrs. Pēdējo piecu gadu laikā reģistrētas 14 pašnāvības, ko izdarījuši nepilngadīgi bērni.
