''Vedīsim ārā telīti? Nāc te, tuvāk ņem… Jā, galvu uz augšu, pareizi, tu esi saimniece…'' - četrgadīgā Karolīna kopā ar mammu Ievu Rutkovsku zemnieku saimniecībā „Vītoliņi” demonstrē, kā izstādei būtu jāsagatavo telīte.
''Pie dzīvniekiem jau viņa nāk no bērnības, jo man ir tāds skatījums. Es esmu mamma jau četriem bērniem, un man šķiet, ka viss, ko mēs līdz piecu gadu vecumam ieliekam pamatā, ir tas, ko mēs baudām no liela cilvēka. Bērni normāli grib būt ar vecākiem; ja es saku, ka es nākšu uz kūti tur sēklot, tad viņi saka - mammu, es nākšu līdzi, un es arī tajos brīžos saku - jā, nāc līdzi. Jo ja tu pasaki, nē, tu nevari, tad pusaudžu vecumā vai jauniešu vecumā negaidi, kad viņš tev pieteiksies, ka es nākšu tev līdzi,'' Ieva pauž savu viedokli un stāsta par Karolīnu, kura šovasar jau arī piedalījās Burtnieku izstādē.
Tādēļ, lai jau no mazotnes ieinteresētu arī citus bērnus, Ieva aizsāka Latvijā jauno piensaimnieku kustību, kuras dalībnieki piedalās šķirnes dzīvnieku izstādēs. Šķirnes dzīvnieku izstādes jeb šovi Eiropā un arī citās pasaules valstīs nav nekas jauns. Saimniekiem tā ir iespēja demonstrēt savu veikumu dzīvnieku audzēšanā un ciltsdarbā. Savukārt
bērni un jaunieši, kuri pirms izstādes apkopj dzīvniekus, tos mazgā, frizē un arī izved ringā, gūst priekšstatu, ka lopkopība var būt arī interesanta nozare.
To atzīst arī Sandra Grundštoka, kura ar labiem rezultātiem startēja pirmajā Holšteinas dzīvnieku šovā un ieguva iespēju apgūt zinības Jauno piensaimnieku skolā Beļģijā.
''Man vecvecākiem ir bijušas dažas govis, arī vecākiem, bet tieši govkopības saimniecības mums nav, un tad vairāk pastiprināti es tam pievērsos pagājušogad, piedaloties šovā. Bija ļoti interesanti, jo govis man patikušas no bērnības, un tad tas ritenis tā aizgāja. Pēc tam Beļģijā skola, tad es biju Itālijā, Vācijā, Polijā, kur es strādāju izstādēs un mācījos,'' klāsta Sandra.
Bērni un jaunieši, kuri ir aicināti piedalīties šajās jauno piensaimnieku aktivitātēs, nebūt nav tikai saimnieku bērni, kuru vecākiem jau ir pašiem savs ganāmpulks. Piemēram, Ieva Ciukore, lai piedalītos šajā izstādē un trenētos, brauca pat uz visai attālu saimniecību:
''Sagatavot telīti – tās ir negulētas naktis, ļoti daudz pacietības ir nepieciešams, ļoti daudz darba, kas tika ieguldīts jau pirms šova. Tika braukts uz saimniecību, un tā noteikti ir jauna pieredze, un es nenožēloju.''
''Man jāatzīmē, ka tas nav tikai tiem, kas ir saimnieku bērni, jo mums lauksaimniecības nozarē ir vajadzīgi arī speciālisti,'' „Vītoliņu” saimniece un Holšteines šķirnes lopu audzētāju asociācijas vadītāja
Ieva Rutkovska atzīst, ka ir pēdējais brīdis lauzt iesīkstējušo priekšstatu par laukiem un arī pašiem saimniekiem šajā ziņā ir jābūt aktīvākiem.
''Es ļoti labi atceros - kad es biju pusaudze, man teica: ja tu nemācīsies, varēsi iet slaukt govis. Tie ir teikumi, kas ir nākuši mantojumā, kad mums pa starpu bija šie 70 gadi. 30 gadus mēs esam paraudājuši, pietiek, vairāk mēs raudāšanu neakceptēsim. Jūs bijāt Burtniekos, jūs redzējāt, tie bērni lepojas ar to, ko viņi dara, viņi bija dzīvesprieka pilni, un tas ir stereotipu laušanas veids – popularizēt to, ka rūpēties par pārtiku ir goda lieta, tas nav negods.''
Protams, izstādes, kuras Latvijā ir aizsākusi Holšteines šķirnes lopu audzētāju asociācija, ir ne tikai kā šovs skatītājiem, bet var noderēt arī saimniekiem, izraugoties tepat Latvijā izaudzētos labākos dzīvniekus. Šim nolūkam nākotnē būs arī izsoles, kā tas ir arī citviet pasaulē.
