Šie novadi ir Naukšēnu, Rūjienas, Salacgrīvas, Baltinavas, Nīcas, Pāvilostas un Skrundas novadi. Tas nozīmē ne tikai mazāku konkurenci starp sarakstiem, bet arī niecīgu izvēli ievēlamo deputātu ziņā. Šobrīd katrā no šiem novadiem kandidātu skaits tikai par vienu līdz trim pārsniedz ievēlamo deputāti skaitu. Tāpēc arī Centrālā vēlēšanu komisija, kā to paredz likums, nolēma dot iespēju konkurenci palielināt.
Cita aina ir lielajās un turīgākajās pašvaldībās. Līdere ir Jūrmala, kur iesniegti pat 16 saraksti. Vienā no tiem – Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā gan ir tikai viens deputāts. Taču kopumā konkurence uz vienu deputāta vietu ir liela. Par 15 vietām cīnīsies 261 kandidāts. Salīdzinoši liela izvēle vēlētājiem būs arī Rīgā, Ķekavā, Rēzeknē un citās lielākās pašvaldībās.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās startē arī vietējās partijas un vēlētāju apvienības. Un ir novadi, kuros lielās partijas, kas pārstāvētas Saeimā, nemaz nestartē. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem tādu ir teju ceturtā daļa no Latvijas pašvaldībām.
Turpretī vismaz deviņās pašvaldībās tieši lielo partiju interese ir uzkrītoša. Šajās deviņās pašvaldībās startē visas Saeimā pārstāvētās partijas. Partiju attiecības Saeimā gan ne vienmēr atspoguļo arī partiju attiecības pašvaldībā. Nereti kopīgie saraksti pašvaldībās tapuši pat parlamenta opozicionāriem. Piemēram, Rēzeknē kopīgi startēs Nacionālā apvienība, Reformu partija un Zaļo un zemnieku savienību veidojošās partijas.
Kopumā šobrīd vēlēšanām pieteikti 580 saraksti ar vairāk nekā 8600 kandidātiem. Liela daļa ir arī jau esošo pašvaldību deputātu un vadītāju. Pašvaldību vēlēšanās kandidēts arī divi Saeimas deputāti - Jānis Lāčplēsis un Dmitrijs Radionovs - abi Daugavpilī.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir gaidāmas jūnija sākumā un tajās iedzīvotāji ievēlēs vietvalžus uz nākamo četrgades posmu
