Sīrija piedzīvojusi asiņaināko dienu kopš konflikta sākuma, bet līdz gada beigām sīriešu bēgļu skaits būs mērāms vairākos simtos tūkstošu - daudz vairāk, nekā prognozēts iepriekš. Ar šādiem paziņojumiem ceturtdien klajā nāca starptautiskās organizācijas, kas notikumiem Sīrijā seko līdzi īpaši uzmanīgi. Pa to laiku ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā pasaules lielvaras nespēj sadarboties un apvaino viena otru par nepareizās puses atbalstīšanu un haosa izraisīšanu arābu valstīs.
Trešdien bija asiņainākā dienā Sīrijā, kopš pirms pusotra gada sākās valdošā režīma un tā opozicionāru konflikts. Par to ziņo Londonā bāzētā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija", kas atbalsta opozicionārus, bet uzstāj, ka savos ziņojumos ir objektīva. Šī organizācija ir vienīgā, kas joprojām ik dienu turpina apkopot informāciju par konflikta upuriem, Apvienotās Nācijas to pārtrauca darīt jau pirms vairākiem mēnešiem. "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" vēsta, ka trešdien dzīvību zaudējuši vismaz 305 cilvēki, taču tās ir tikai personas, kuras ir identificētas. Organizācija norāda- ja pieskaitītu arī mirstīgās atliekas, kas nav identificētas, tad statistika būt vēl daudz drūmāka. Dienu iepriekš tā arī paziņoja, ka konfliktā bojā gājušo skaits pārsniedzis 30 tūkstošus. Tas ir vairāk, nekā Lībijas pilsoņu karā aizvadītajā gadā.
Ceturtdien ar neiepriecinošām ziņām klajā nāca arī Apvienoto Nāciju Bēgļu aģentūra. Tā brīdina, ka līdz šī gada beigām sīriešu bēgļu skaits ārvalstīs var pieaugt līdz pat 700 tūkstošiem cilvēku. Tas ir daudz, daudz vairāk, nekā šī pati aģentūra prognozēja martā. Toreiz organizācija runāja par 100 tūkstošiem bēgļu, bet šis slieksnis pārsniegts jau jūlijā. Pašreiz Sīriju konflikta dēļ pametuši tuvu 300 tūkstošiem cilvēku, un ANO Bēgļu aģentūra apgalvo, ka ik dienu no savas dzimtenes bēg 2-3 tūkstoši sīriešu. Pārsvarā uz kaimiņvalstīm- Turciju, Libānu un Jordāniju. Ņemot vērā, ka konfliktam beigas ir grūti saredzēt, ANO bēgļu aģentūra aicina starptautisko sabiedrību atbalstu šā gada palīdzības operācijām palielināt līdz gandrīz pusmiljardam ASV dolāru. Pašreiz nodrošināta mazāk nekā trešdaļa šīs summas.
Tikmēr Ņujorkā notiekošajā ANO Ģenerālās asamblejas sesijā vismaz pagaidām saredzams maz progresa attiecībā uz pasaules ietekmīgāko valstu spējām sadarboties Sīrijas konflikta risināšanai. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons paziņoja, ka Sīrijā nogalināto bērnu asinis ir "šausmīgs traips Apvienoto Nāciju reputācijai", bet it īpaši tām valstīm, kas necīnās pret Bašara al Asada režīma zvērībām. Kaut gan viņš nevienu vārdā neminēja, domājams, pārmetumi vispirmām kārtām veltīti Krievijai un arī Ķīnai. ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ANO Drošības padomi raksturoja kā "paralizētu". Zīmīgi- kad Ģenerālo asambleju uzrunāja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Klintone bija izgājusi no zāles, jo viņai tajā laikā bijusi ieplānota tikšanās. Lavrovs savā runā ASV un citas rietumvalstis apsūdzēja par terorisma vecināšanu. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins rietumvalstīm pārmet tādas politikas īstenošanu, kas destabilizē arābu valstis, tajā skaitā izraisa haosu arī Sīrijā.
