FM: Rēzeknes domes atlaišana ir pamatota
Saeimas atbildīgajai komisijai turpinot skatīt jautājumu par Rēzeknes domes atlaišanu, pretargumenti šo lēmumu nevirzīt vairs neizskanēja. Jāatgādina, ka iepriekš Saeimas Juridiskais birojs šī likumprojekta anotācijā nesaskatīja pietiekamus argumentus juridiski pamatotai domes atlaišanai.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un vairāku institūciju pārstāvju veidotās stabilizācijas komisijas vadītāja Karīna Ploka komisijas sēdē uzsvēra, ka Rēzeknes domes atlaišana ir pamatota un dome ir atlaižama, jo demonstrējusi rīcībspējas trūkumu. Lai arī kopš rudens sadarbība normalizējusies, dome bijusi tikai stabilizācijas komisijas uzdevumu izpildītāja. Ja tādas kārtības nebūtu, Rēzeknē nāktos sadzīvot ar vairākiem krasiem samazinājumiem.
"Faktiski mēs [Finanšu ministrija] visu šo laiku pildījām Rēzeknes domes darbu.
Mēs vienojāmies par uzdevumiem, ko dome izdarīja, bet dome visu šo laiku ir darbojusies kā izpildinstitūcija.
Stabilizācijas komisija stabilizēja situāciju Rēzeknē, lai neciestu iedzīvotāji, lai tiktu izmaksātas algas visos mēnešos, arī gada nogalē, kas nebija ieplānots, lai netiktu samazināta sociālā palīdzība, lai netiktu slēgts "Gors", lai varētu pieņemt budžetu un nevajadzētu pāriet uz četru dienu darba nedēļu," skaidroja Ploka.
Deputāti atzina, ka šo argumentāciju un apstākļu izklāstu varētu izmantot arī tiesvedībā, ja pēc Rēzeknes domes atlaišanas kāds vērstos Satversmes tiesā. Saeimas Juridiskā biroja eksperts iepriekš brīdināja, ka tiesvedības riski ir augsti.
Tomēr komisijā, balsojot pirms otrā lasījuma, pārliecinošs deputātu vairākums atbalstīja Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu. Saeimas sēdē to skatīs jaunnedēļ, jūnijā vēl sagaidāms trešais lasījums.
Debatē par pagaidu administrācijas pilnvarām
Šodien gan sēdes lielāko daļu veltīja apspriedēm saistībā ar Rēzeknes pagaidu administrāciju, kas trīs cilvēku sastāvā darbu sāks pēc domes atlaišanas. Pāris opozīcijas deputātu iesniedza trīs priekšlikumus, ko komisija pēc apspriedēm noraidīja. Tie paredz Rēzeknes pagaidu administrācijai amatu savienošanas gadījumā noteikt atlīdzību tikai 50% apjomā, viņu darbu apmaksāt no valsts budžeta, nevis pašvaldības līdzekļiem, kā arī atvieglot Saeimas iespējas vajadzības gadījumā nomainīt kādu no pagaidu administratoriem.
Izskanēja arī priekšlikums viņiem maksāt pēc padarītā, uzskaitot darba stundas. Tomēr komisijā uzvarēja arguments, ka pagaidu administrācija trīs cilvēku sastāvā uzņemsies pilna laika darbam pielīdzināmus pienākumus. Viņi būs atbildīgi gan par Rēzeknes pašvaldības nākamā gada budžeta apstiprināšanu, gan par saimniecības un grāmatvedības stabilizēšanu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām un jaunas domes ievēlēšanai. Tāpēc komisijas deputātu un arī ministriju pārstāvju vairākums piekrita nemainīt pašlaik plānoto kārtību.
Tā kā administratorus izrauga valsts institūcijas, nebūtu pareizi viņus algot no pašvaldības budžeta, vērtēja deputāts Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts") un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
"Algu maksā tas, kurš pieņem darbā. Rēzeknes iedzīvotāji pieņēma darbā deputātus, bet nekādi nebūs pieņēmuši darbā šos administratorus. Viņus pieņem darbā mēs – valsts," uzsvēra Līdaka.
"Tas ir neapšaubāmi politisks amats, kas nav pilnīgi neatkarīgs. Tas nav padots iedzīvotājiem. Princips, ka valdība maksā tam, kam pasūta mūziku, būtu neapšaubāmi pareizs," piekrita Pūķis.
Šo domu gājienu komisijas vairākums tomēr neatbalstīja. Vienlaikus Saeimā vēl turpināsies diskusijas, uz cik ilgu laiku noteikt pagaidu administrācijas maksimālo pilnvaru laiku. Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, ka likumprojektā solītais termiņš līdz 24 mēnešiem ir par garu, atkārtoja organizācijas juridiskais padomnieks juridiskajos jautājumos Dāvids Valters
"Kopš 2019. gada nogales par pagaidu administrāciju ir spēkā gana demokrātiska kārtība ar pilnvaru termiņu līdz 9 mēnešiem.
Ar jauno likumprojektu noteikts nesamērīgs pilnvaru laiks, kas neveicina tiesisko noteiktību un pieeju, jo Saeimai pēc būtības tiek nodots konstitucionāls jautājums,"
pauda Valters.
Šo jautājumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atstāja bez risinājuma, uzdodot pirms galīgā lasījuma to piedāvāt pašvaldību pārraugošajai ministrijai.
KONTEKSTS:
Neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja negatīvo atzinumu un likumprojekta neatbalstīšanu atbildīgajā komisijā pirms 1. lasījuma, Saeima 23. maijā konceptuāli tomēr atbalstīja Rēzeknes domes atlaišanas ieceri. Tas tika panākts ar opozīcijā esošo frakciju – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – deputātu atbalstu.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
Neskatoties uz to, valdība Saeimā virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu, kā arī grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz Rēzeknē nevis rīkot ārkārtas vēlēšanas, bet gan līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pilsētā iecelt pagaidu administrāciju.
