Pirms otrās streika izlīgšanas komisijas sēdes LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga teica, ka tā varētu būt pēdējā. Tomēr pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes puses vienojās tikties arī nākamnedēļ.
“Gandrīz attiecībā uz visām prasībām vienojāmies par to, ka nepieciešama nākamā tikšanās reize nākamnedēļ. Ceru, ka nākamā tikšanās reize joprojām turpināsies konstruktīvā gaisotnē, jo gribētu domāt, ka mūsu kopējais mērķis ir ilgtermiņā nodrošināt pedagogiem pienācīgu, prognozējamu atalgojumu,” sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Iepriekšējo reizi izlīgšanas komisijā ministriju pārstāvji un arodbiedrība pārrunāja dažādas jaunā pedagogu atalgojuma modeļa nianses, taču puses ne par ko nevienojās. Šonedēļ dažās prasībās kompromiss ir atrasts. “No septiņām izvirzītajām prasībām par divām ir panākta vienošanās. Tas ir par izdienas pensijām un atbalsta mehānismiem pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijas rezultātā paliks bez darba. Par pārējiem – darbu turpinām, ņemot vērā, ka ir pārrunas ar valdības, parlamenta pārstāvjiem,” stāsta arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga gan norāda, algas modeļa sakarā joprojām nav skaidrības par pirmskolas pedagogiem, augstākās izglītības darbiniekiem un atbalsta personālu.
Tikmēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) apstiprināja, ka budžetā jaunajam algu modelim nauda ir iezīmēta: “Mēs arī virzīsim otrajā lasījumā [Saeimā] priekšlikumu valsts budžetam par deviņu miljonu eiro rezervāciju tiešu skolotāju algu samaksas risināšanai nākamajā gadā. Tas attiecīgi nozīmē 27 miljonus 2017.gadam. Tā ka šīs nauda ir rezervēta budžetā kā arodbiedrības to ir gribējušas.”
Arodbiedrība gan uzsver, ka deviņi miljoni eiro ir par maz jaunā algu modeļa ieviešanai. Neieskaitot augstskolās strādājošos, algu modelim būtu vajadzīgi aptuveni 11 miljoni eiro, norādīja Vanaga.
Tikmēr Seile iebilda, ka arodbiedrības prasības modelim izmaksātu daudz vairāk: “Ja raugāmies izlīguma komisijai atsūtīto prasību sarakstu, tam būtu nepieciešami apmēram 20 miljoni, salīdzinot ar šī brīža budžetu.”
Tāpat puses nespēj vienoties par pedagogu algas paaugstināšanas grafiku. Arodbiedrība to vēlas izstrādās pēc iespējas ātrāk, taču ministrija vispirms grib vienoties par pašu algu modeli. Ja nākamnedēļ puses neizlīgs, arodbiedrības padome lems par streika pieteikšanu.
Ziņots, ka vēl vasarā LIZDA un Izglītības ministrija bija ļoti tuvu kompromisam par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju. Taču nu abas puses atkal ir pretējās ierakumu pusēs.
Paralēli izlīguma sarunām ar ministriju arodbiedrība sākusi streika procedūru. Līdz 30.novembrim tiks apzināts streikot gribētāju skaits izglītības darbinieku arodbiedrības pašvaldību dalīborganizācijās. LIZDA vadītāja neizslēdz arī iespēju prasīt ministres demisiju.
Arodbiedrība nākusi klajā ar saviem aprēķiniem, kas rāda – ieviešot modeli, atalgojuma sarukums draud daudz vairāk skolotāju, nekā iepriekš informējusi ministrija. LIZDA aprēķinos ņēma vērā tikai skolotāju algas, bet ministrija – arī skolas administrācijas algas.
Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
