Latvijas Radio pirmās programmas vadītāja Inese Matjušonoka LR1 raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka šo raidījumu esamība finansējuma sarukuma gadījumā varētu būt apdraudēta. Tādā gadījumā biežāk varētu skanēt atkārtojumi vai mūzika.
Savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Dainis Mjartāns pauda, ka Latvijas Radio ceturtajā programmā finanšu sarukums varētu nozīmēt autorraidījumu un līdz ar to atsevišķu žurnālistu darbavietu apdraudējumu. Viņš arī pauda pārliecību, ka informatīvās drošības jautājumi jau pēc gada liks politiķiem pārdomāt un pēc gada tomēr piešķirt lielāku finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Tā notiks gadījumā, ja tagad finansējumu nolems mazināt.
Savukārt premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") preses pārstāve Aiva Rozenberga atgādināja, ka valdībā par nākamo gada budžetu debates nav beigušās. Tomēr viņa noraidīja apgalvojumu, ka divu LR1 raidījumu slēgšana nozīmē draudus informatīvajai drošībai.
Jau ziņots, ka papildu pieprasījumi Latvijas Radio bāzes finansējumam noraidīti un jauno iniciatīvu finansējumam nav atbalsta, kas 2016.gadā nozīmētu Latvijas Radio finansējuma apjoma sarukumu par 7%, salīdzinot ar 2015.gadu. Iepriekšējos gados Latvijas Radio pieejamā valsts budžeta dotācija ir veidojusies no divām daļām – no bāzes finansējuma un papildu piešķīrumiem vienreizējo pasākumu finansēšanai. Abas šīs daļas vienādā mērā tikušas izmantotas Latvijas Radio satura veidošanai un infrastruktūras uzturēšanai sabiedriskajā pasūtījumā noteiktajā apmērā.
Latvijas Radio ir lūdzis Ministru kabinetu ņemt vērā šos apsvērumus un Latvijas Radio viedokli, veidojot un lemjot par 2016.gada valsts budžetu.
