“Tur tālāk vispār jau nav vairāk, ko greiderēt. Tas ceļš jau pliks palicis, tur tikai zeme, nav jau grants vairāk,” stāsta Korģenes iedzīvotājs Marģers Švēde. Viņš dzīvo starp Korģeni un Salacgrīvu, un cita ceļa, pa kuru uz pilsētu aizbraukt, nav.
Sliktā stāvoklī ceļš ir ļoti ilgu laiku. Jau 2001.gadā Švēde ar vietējiem un Salacgrīvas novada domi uzsāka saraksti ar valsts institūcijām par nepieciešamo remontu, taču tā arī būtiski nekas nav mainījies.
Tagad cīņu par ceļa atjaunošanu uzņēmusies korģeniete, “Mēs Korģenei” valdes locekle Gunita Bisniece: “620 parakstu ir savākti neuzbāžoties. Labprātīgi viņi zvanīja man, Salacgrīvā aktīvi vēl cilvēki darbojās. Jo tik daudz iedzīvotāji mēs te neesam, Korģenē kādi 300, bet daudzi brauc pa šo ceļu uz Limbažiem.”
Gunita Bisniece apliecina, ka pavasaros un ziemās ceļš ir grūti izbraucams. Ceļš ir līkumains un kalnains, pa to brauc gan sabiedriskais, gan kravas transports, un situācijas dažbrīd ir ļoti bīstamas.
Šajā maršrutā dodas arī skolēnu autobuss. “Nav droši, bet nav arī variantu. Bērniem pusdeviņos sākas stundas, šoferis atbildīgs,” saka skolēnu autobusa šoferis Jānis Dārziņš.
Lai gan jau vairakkārt Satiksmes ministrija par esošo situāciju informēta, arī šoreiz atbilde līdzīga iepriekšējām – pagaidām tikai ikdienas uzturēšanas darbi. Koriģējot valsts autoceļu sakārtošanas programmu, tiks izvērtētas iespējas tajā iekļaut arī Korģenes ceļu, taču, kā atzīst “Latvijas Valsts ceļi”, cerības mazas, jo valsts finansējumu ir samazinājusi. ““Latvijas Valsts ceļi” ar Satiksmes ministriju jau pirms pāris gadiem izstrādāja ceļu sakārtošanas programmu 2014.–2020.gadam, bet diemžēl tās realizācijai jau otro gadu netiek piešķirts nepieciešamais finansējums un līdz ar to programma netiek pildīta,” skaidro VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
Salacgrīvas novada domē norāda – tāpēc jau rokas nenolaidīs un, tiklīdz būs apstiprināts jaunais satiksmes ministrs, sarunas par ceļa Korģene–Salacgrīva sakārtošanu atsāks.
