"Lai cik es būtu laba mamma, bioloģiskie vecāki ir bioloģiskie vecāki, un mēs varam tikai vēlēties, lai visu šo bērnu vecāki spētu rehabilitēties un paši audzināt savus bērniņus," šo atziņu pauž sieviete, kura kopā ar vīru nokārtojusi aizbildņa statusu un devusi mājas zīdainītim, kurš izņemts no ģimenes un dzīvoja sociālās aprūpes centrā.
Šo centru vide atgādina bērnudārzu, tikai te mamma un tētis pakaļ visbiežāk neatnāk. Bērni, kurus šurp atved krīzes situācijās, nereti te nodzīvo mēnešiem.
"Apgalvojums, ka vecums no nulles no bērna piedzimšanas brīža līdz diviem gadiem ir vissvarīgākais viņa attīstībā, tas ir fakts. Un arī tas, ka šajā vecumā pavadīts laiks bez vides, kas ir vislabvēlīgākā bērna attīstībai, dod pietiekami būtiskus robus bērna attīstībā, kas vēlāk nevar neatstāt sekas.
Tāpēc mums uz šī vecuma bērniem ir jāfokusējas maksimāli," teica Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga.
Sociālās aprūpes centros pašlaik mīt aptuveni 80 bērni līdz divu gadu vecumam. Vienu no viņiem aizbildnībā pieņēmusi "Panorāmas" uzrunātā ģimene. Lai iedrošinātu citus vecākus kļūt par aizbildņiem, šīs ģimenes locekle ir gatava padalīties ar savu pieredzi.
"Manā gadījumā tas noteikti ir veiksmes stāsts, jo tas notika ļoti ātri," stāsta sieviete. Viņas ģimene sagatavoja likumā prasītos dokumentus un devās uz bāriņtiesu, lai izteiktu vēlmi kļūt par aizbildņiem. No brīža, kad viņi uzsāka šo procedūru līdz brīdim, kad viņu mājās ienāca zīdainītis, pagāja mazliet vairāk par mēnesi. Taču ne visiem šis ceļš ir tik viegls. Būtisks ieguvums bijis fakts, ka aizbildne zināja likumu.
"Tad, kad man statuss bija piešķirts, es sāku apzvanīt bāriņtiesas, tuvāk vai tālāk no savas dzīvesvietas. Tad gan es saskāros ar situāciju, kad es saku, ka man ir šis aizbildņa statuss, es vēlos ņemt savā aizbildniecībā bērniņu,
viņi man jautāja – bet kā jūs varat būt par aizbildni, ja jums nav radniecīgas saites? Es teicu, ka esmu izstudējusi likumu, es to zinu, ka likums to pieļauj," stāstīja sieviete.
Par to, ka ne visās iestādēs pārzina likuma nianses, pārliecinājušies arī Tiesībsarga birojā. Taču šī ir tikai viena detaļa un nav attiecināma uz visām bāriņtiesām. Būtisks faktors, kas bāriņtiesas kavē zīdaiņiem atrast gan piemērotus aizbildņus, gan audžuģimenes, ir vienota reģistra trūkums, kur ieskatīties krīzes situācijā, kad no ģimenes izņemti bērni.
"Tā uzskaite ir ļoti nepilnīga, nav nemaz tāda reģistra, kas būtu elektroniskā veidā bāriņtiesām pieejams, lai tanī brīdī, kad audžuģimene ir vajadzīga, varētu reģistrā ielūkoties un reģistrā redzēt, kur ir šīs audžuģimenes, cik ir brīvu vietu, kādi ir apstākļi, kādu bērniņu viņi ir gatavi uzņemt, būtībā bāriņtiesām nav, kur šādu informāciju ātri atrast," sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Tiesībsarga birojs iesaka izveidot arī aizbildņu reģistru. Jo nereti bērni ar aizbildņiem nesatiekas tieši tāpēc, ka viens par otru neuzzina. Arī Bāriņtiesu darbinieku asociācija piekrīt, ka pieeja audžuģimeņu un aizbildņu reģistram varētu veicināt ātrāku zīdaiņu nokļūšanu ģimeniskā vidē.
"Mums tas ļoti palīdzētu, bet palīdzētu tai brīdī, kad šeit būtu jāmaina arī attiecīgi normatīvi, kas nosaka, ka bērnam šī palīdzība vajadzīga tūlīt un tagad,
un šīs būtu tās specializētās audžuģimenes jeb profesionālās audžuģimenes, jeb kā savādāk, kuras tūlīt būtu gatavas uzņemt bērniņu ģimenē, vēl neiepazīstoties ar bērna medicīniskajiem dokumentiem," teica Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere.
Tieši Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir stūrakmens gaidītajiem audžuģimeņu un aizbildņu reģistriem. Inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga, kura nule iecelta amatā, šo vajadzību ir sadzirdējusi. Viens no pirmajiem darbiem jaunajā amatā plānots savas institūcijas funkciju audits.
"Jebkurš no nolikumā esošajiem uzdevumiem tiks pārskatīts, un mēs raudzīsimies pēc metodēm, kas ir efektīvākas. Meklēsim kļūdas pirmkārt sevī un pēc tam meklēsim partnerus," teica Kronberga.
Darbs uzsākts nupat, un izvērtēšana prasīs dažus mēnešus. Tikmēr Latvijas Televīzijas uzrunātās aizbildnes piemērs parāda, cik liela nozīme ir vēlmei kļūt par aizbildni vai audžuģimeni un ieinteresētībai no abām iesaistītajām pusēm.
