Praktiski visi Saeimas darba grupā iesaistītie ir vienisprātis, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāiziet no reklāmas tirgus. Tomēr risinājumu meklēšanu - kā to izdarīt, aizēno asās diskusijas un personību cīņas, kas notiek darba grupā
Arī pirmdien sarunas bieži notika paceltās balsīs, un Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš atzina, ka šādā atmosfērā nav rastas atbildes uz galveno: „No Latvijas Radio viedokļa runāt par iziešanu no reklāmas tirgus būtu pakārtots jautājums, pirms neesam tikuši skaidrībā, kāds ir sabiedriskā medija ilgtspējīgas attīstības finansēšanas modelis. Jo, ja mums nav mainīgās daļas un teorētiski nākamgad nebūtu arī reklāmas ieņēmumu, tad Latvijas Radio būtu spiests samazināt savu darbības apjomu par 30%.”
Tikmēr komercmediju pārstāvji uzsvēra, ka diskusijas bijušas vērtīgas, jo ļāvušas runāt arī citiem jautājumiem, kuru atrisināšana uzlabotu mediju kvalitāti kopumā. Piemēram, uzraudzību un sabiedriskā pasūtījuma plānošanu.
„Tas varētu ļoti precīzi dot iespēju definēt sabiedriskā medija uzdevumus, misiju, darbības virzienu, kas šobrīd ir visai neskaidri: kas ir sabiedriskā medija un kas ir komercmedija uzdevumi,” norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Tomēr darba grupā pārstāvēto komercmediju pārstāvju un arī darba grupas vadītāja Artusa Kaimiņa (Latvijas Reģionu apvienība), no vienas puses, un Latvijas Radio un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), no otras puses, atšķirīgais redzējums dažos jautājumos ik pa laikam pārauga sakāpinātās emocijās. Arī brīdī, kad tik pārrunāti reklāmas pārkāpumi un necenzēta leksika sabiedriskā radio piektā kanāla ēterā.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, neraugoties uz šīm sadursmēm, gan pauda optimismu, ka vienošanās galu galā tiks panākta un tas sasaucoties arī ar Mediju politikas darba grupā runāto. „Es ceru, ka mēs līdz Jāņiem nonāksim līdz pirmajam publiskojamam dokumenta variantam, kur arī ir skaidrs secinājums, ka šis solis ir jāsper. Protams ņemot vērā tos dažādos riskus un dažādās nianses attiecībā uz auditorijas sasniedzamību un reklāmas apmaiņu arī ar citiem medijiem, kur varētu mēģināt atrast saprātīgus risinājumus,” norādīja Putnis.
Viņaprāt, ir pamatota arī kritika elektronisko līdzekļu plašsaziņas padomei, ka tā pati nav aktualizējusi šādu diskusiju. NEPLP valdes loceklis Dainis Mjartāns gan uzsvēra, ka gluži vienkārši nav redzējis politisko gribu šāda lēmuma pieņemšanai: „Ja šī politikas griba pastāv, tad manā uzskatā darba grupa par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus varētu notikt NEPLP paspārnē turpmāk.”
No Baltijas valstīm Latvija ir palikusi pēdējā, kur sabiedriskajos medijos vēl ir reklāmas.
Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izveidojusi darba grupa, kas pēta sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus. Tā ar saviem secinājumiem sola nākt klajā pēc 21.jūnija.
Pagaidām darba grupai nav izdevies vienoties, vai sabiedriskajiem medijiem no reklāmas tirgus jāaiziet pilnībā vai tikai daļēji. Bet Kultūras ministrijas amatpersonas pasteigušās paziņot, ka tas varētu notikt jau nākamgad.
Jautājumu par to, kāds izskatīsies jaunais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, politiķi gaida no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, kas patlaban strādā nepilnā sastāvā.
Valdība pirms kada laika jau nolēma, ka turpmākajos gados valsts budžeta finansējums vairumam jauno politikas iniciatīvu netiks palielināts. Tas nozīmē, ka uz papildu dotācijām sabiedriskie mediji paļauties nevar, jo īpaši tādēļ, ka jau apstiprinātajā vidēja termiņa budžetā programmai „Radio un televīzija” 2016. un 2017.gadā plānotā dotācija ir nepilns 21 miljons eiro, tas ir, par aptuveni vienu miljonu eiro mazāka nekā šogad.
