Pusdiena

Pusdiena 24.01.2018

Pusdiena

Bioloģiskajām saimniecībām pavasarī pietrūks lopbarības

Deputāti Ārlietu komisijā ar vienas balss pārsvaru atbalsta "Magņitska sarakstu"

Saeimas komisija atbalsta aicinājumu veidot «Magņitska sarakstu»

Saeimas Ārlietu komisija atbalstīja aicinājumu Ministru kabinetam noteikt sankcijas tā sauktajā „Magņitska lietā” iesaistītajām personām. Deputāti rosinājuši Latvijā aizliegt iebraukt 49 personām, tostarp Vladimira Putina atbalstītājam Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam.

Dokumenti

Lēmumprojekts par “Magņitska sarakstu”

Lejuplādēt

32.02 KB

Lēmumprojektā aicināts Latvijas valdību rīkoties, lai liegtu valstī ieceļot virknei personām, iekļaujot tās nevēlamo personu sarakstā. Tāpat aicināts Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu parlamentus pieņemt tā sauktos Magņitska tiesību aktus, lai “tādējādi stiprinātu valstu kopējo tiesiskumu, taisnīgumu un atbildību”.

Lēmumprojektā pausts atbalsts iniciatīvai piemērot mērķētas sankcijas ES līmenī Magņitska lietā iesaistītajiem.

“Ja Latvija pauž oficiālu viedokli ar noteiktām sankcijām šajā gadījumā, tad mēs stiprinām ideju, ka tiesiskumam ir jāuzvar visur,” tā vajadzību Latvijai noteikt savu „Magņitska sarakstu” Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem pamatoja Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Viņš norādīja, ka advokāta Sergeja Magņitska nāvē iesaistīto nosodīšana parādītu, ka Latvija atbalsta Krievijas virzību uz demokrātiju un solidarizējas ar to Krievijas sabiedrības daļu, kas neatbalsta prezidenta Vladimira Putina režīmu.

Deputātu nostāja atšķiras

Komisijas deputāti Saeimas lēmuma projektu ar aicinājumu Ministru kabinetam noteikt sankcijas Magņitska lietā iesaistītajiem atbalstīja tikai ar vienas balss pārsvaru.

Pieci deputāti balsoja „par”, savukārt trīs "Saskaņas" deputāti bija „pret” un Zaļo un zemnieku savienības deputāts Valdis Kalnozols atturējās.

Kalnozols vaicāja, ko šāds lēmums dos, piemēram, Latvijas pensionāriem un skolotājiem, taču atbildi nesaņēma. Tāpat Kalnozols aicināja nesaasināt attiecības ar Krieviju: “Mēs esam maza valsts. Mūs Krievija okupēs pāris soļos. Nu, nemeklējam tos ienaidniekus.”

Tikmēr „Saskaņas” deputāts Sergejs Mirskis atzina Magņitska nāvē vainīgos par noziedzniekiem, taču arī viņš aicināja lieki nekaitināt Krieviju ar Saeimas lēmumu: “Es piekrītu tam, ka tie cilvēki ir noziedznieki, viņiem nav ko darīt Latvijā, bet es uzskatu, ka mūsu ministriem ir pilnas tiesības iekļaut visus šos cilvēkus sarakstā bez lieka lēmumprojekta, kas vēl vairāk saasinās attiecības ar Krieviju. Tas ir viss.”

Tikmēr sankciju noteikšanu aizstāvēja Nacionālās apvienības un “Vienotības” deputāti. Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols uzsvēra, ka Latvijai ir morāls pienākums iestāties par cilvēktiesību ievērošanu: “Vismaz tās personas, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem, mēs nevēlamies, lai viņas ir Latvijas teritorijā. It īpaši ņemot vērā, ka šīs personas, kas šajā procesā ir guvušas pēkšņu materiālu labumu pieaugumu, varētu brīvi pārvietoties ar tādu domu, ka viņi ir pastrādājuši noziegumus un viņi var brīvi ceļot ar asiņainu naudu.”

Par „Magņitska sarakstu” vēl būs jābalso Saeimai. Iepriekš to konceptuāli atbalstīja valdošā koalīcija.

Līdz šim dažāda veida normatīvos aktus saistībā ar Magņitska lietu ir pieņēmušas piecas valstis – ASV, Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un Lietuva. Paredzams, ka „Magņitska saraksta” ieviešanai sekos arī Krievijas pretreakcija. Visdrīzāk, Krievija varētu ieviest jaunas sankcijas pret Latvijas pārstāvjiem.

Vēstīts, ka 2009. gada novembrī investīciju fonda “Hermitage Capital” darbinieks Sergejs Magņitskis mira izmeklēšanas izolatorā Maskavā, izsaucot plašu starptautisku nosodījumu Krievijai.

Magņitskis iepriekš ziņoja par izvairīšanos no nodokļiem, korupciju un naudas atmazgāšanu lielā apmērā, taču par izvairīšanos no nodokļiem Krievija apsūdzēja viņu pašu. Magņitskis izolatorā saslima, un viņa aizstāvji ir pārliecināti, ka spīdzināšana un medicīniskās palīdzības liegšana izolatorā noveda pie Magņitska nāves.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav akceptējusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukšanu ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Nesen to pieņēma Lietuva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti