Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai pagājušajā nedēļā tika savākti 36 deputātu paraksti. Parakstījās deputāti no opozīcijas partijām - "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas "No sirds Latvijai". Komisijas izveidi iniciēja Saeimas deputāti Arturs Kaimiņš (LRA) un Regīna Ločmele-Luņova („Saskaņa”).
„Tā kā es biju pašā sākumā pie Zolitūdes stāsta, un bija mēģinājums izveidot pirmo sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā," saka Ločmele-Luņova, kura arī pārstāv biedrību „Zolitūde 2111”.
Viņa atgādina, ka pēc traģēdijas valstī bija iecere veidot sabiedrisko izmeklēšanas komisiju un kā šī iecere izgāzās. Toreiz arī esot bijis sašutums par to, ka tas prasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta, piemēram, algas komisijas locekļiem, kā arī dārgu aprīkojumu: „Šoreiz ir tāda izdevība izveidot komisiju, kura neprasīs nekādus papildu līdzekļus no budžeta, kur komisijas locekļi, būdami deputāti, nesaņems nekādas papildu piemaksas par to, ka viņi strādās šādā komisijā."
Un komisijas uzdevums nav veikt kaut kādu paralēlo izmeklēšanu tam, ko šobrīd dara Iekšlietu ministrija un izmeklētāju brigāde. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums pārbaudīt un novērtēt Latvijas valsts rīcību pēc notikušās traģēdijas – vai viss tika izdarīts, izanalizēts, lai novērstu līdzīgas traģēdijas nākotnē,” skaidro Ločmele-Luņova.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija lielā mērā turpinās darbu, ko jau tikšanās reizēs ar premjeri Laimdotu Straujumu („Vienotība”) sāka biedrība "Zolitūde 2111", sabiedriskās politikas centrs "Providus" un citas organizācijas, uzdodot jautājumus par padarīto un nepadarīto.
Komisijas izmeklēšanas centrā būtu būvniecības nozare, iepirkuma procedūras. Tāpat arī lielu vērību parlamentārās izmeklēšanas komisija varētu pievērst civilās aizsardzības jomai, proti, komisija vēlētos pārbaudīt, vai valsts iemācījusies strādāt katastrofas situācijā.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Dace Akule stāsta, ka parlamentārās komisijas izveide varētu būt apsveicama, ņemot vērā to, kas darīts no valsts un no pašvaldības institūciju puses.
„Jeb precīzāk, kas varbūt nav pietiekami noticis un kas varētu būt komisijas darba uzdevums. Komisija varētu daudz regulārāk un sistemātiskāk skatīties ne tikai valsts, bet arī pašvaldību rīcību - kā tiek palīdzēts traģēdijas cietušajiem un kā tiek labotas traģēdijas izgaismotās sistēmiskās kļūdas. Saeimas deputātu iesaiste varētu dot lielāku ietekmi un atsauksmi no atbildīgajām institūcijām sniegt informāciju,” norāda Akule.
Plānots, ka komisijas sastāvā būs 12 cilvēki jeb divi no katras partijas, komisija varēs uz sēdēm aicināt ekspertus, jebkuras iestādes darbiniekus arī personas paskaidrojumu sniegšanai.
Jau vēstīts, ka pēc Zolitūdes traģēdijas valdība nolēma izveidot sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, taču šī iecere izgāzās. Komisija bija izveidota milzu steigā faktiski bez likumiskā mandāta un uzdevumiem.
