Šāds lēmums pamatots ar to, ka plānotā priekšapmaksa par aparatūru, kuru uzstādītu tikai nākamgad, neliecinātu par labas pārvaldības principiem.
Par aparatūru divos iepirkumos televīzijas sistēmas izveidei un konferenču sistēmas paplašināšanai par vairāk nekā miljonu eiro tika plānots maksāt ar priekšapmaksu jau šogad, bet par uzstādīšanu – nākamgad.
Taču ceturtdien, redzot sabiedrības negatīvo reakciju, slēgtā Saeimas Prezidija sēdē pieņemts lēmums no šā nodoma atteikties.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka “šo konkursu sakarā mums ir bažas par neskaidru un necaurspīdīgu Saeimas administrācijas darbību, kas rada šaubas par labas pārvaldības principu ievērošanu un finanšu plūsmas caurspīdīgumu”, informēja Saeimas Preses dienests.
Vēl šonedēļ Saeimas administrācija preses konferencē stāstīja, ka aparatūra parlamenta darbam ir ļoti vajadzīga.
Saeimas Prezidija locekļu neizpratni raisīja fakts, ka pretstatā citiem iepirkumiem, kas saistīti ar parlamenta jauno ēku Jēkaba ielā 6/8, atbildīgie darbinieki neinformēja Saeimas Prezidiju par plānotajiem iepirkumiem, kas saistīti ar ēkas tehnisko aprīkojumu. Ja Saeimas Prezidijs būtu informēts par minēto apjomīgo iepirkumu izsludināšanu, būtu piesaistīta neatkarīga ekspertīze projektu izvērtēšanai. Bažas radīja arī atsevišķi līgumprojekta nosacījumi, piemēram, īsais tehnikai paredzētais garantijas laiks un tā noteikšanas kārtība.
Saeimas Prezidijs uzdeva Saeimas administrācijas ģenerālsekretārei Karinai Pētersonei darīt visu nepieciešamo, lai tiktu pārtrauktas abas uzsāktās iepirkumu procedūras un lai šādas situācijas nākotnē vairs nebūtu iespējamas.
Pērn, lemjot par valsts budžetu, deputātu atbalstu neguva priekšlikums piešķirt 180 000 eiro, Latvijas radio studijai Latgalē. Šogad šim mērķim tiek prasīta mazāka summa, taču vēl nav skaidra atbilde, vai līdzekļi budžetā atradīsies. "Mēs nevaram Latgalē pagriezt antenas uz otru pusi, bet varam nodrošināt cilvēkus ar objektīvu informāciju," klāsta NEPLP loceklis Dainis Majrtāns.
Priekšlikums, nākamgad studijas atvēršanai Latgalē vismaz pagaidām, nav guvis Finanšu ministrijas atbalstu.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš cītīgi dokumentē ikdienas gaitas Saeimā, uzskata, ka parlamentam jauna televīzijas un konferenču sistēma nav vajadzīga. "Nevar šo lietu šitā atstāt. Mūsu cilvēki brauc prom, bet ierēdņu aparāts tikai aug. Saeimai būs jau 5. māja. Un redz, tagad vēl deputāti izdomājuši, ka grib kameras, lai izskatītos smuki," sacīja Kaimņš.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītāja Signe Bāliņa Latvijas televīzijai skaidroja, ka neredzot pilnu iepirkuma sarakstu un specifikāciju, nevar komentēt, vai pusotrs miljons par aparatūras iegādi ir adekvāta summa.
Saeimas administrācija šā gada oktobrī izsludinājusi divus atklātus konkursus – “Saeimas konferenču sistēmas paplašināšana” (paredzamā līgumcena EUR 470 000 bez PVN) un “Televīzijas sistēmas izveide Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8” (paredzamā līgumcena EUR 450 000 bez PVN).
