Latvijā nepieciešams mainīt regulējumu, kas ietekmē tā sauktās Krievijas maigās varas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā un ļautu vērsties pret naidu kurinošu sižetiem medijos, uzskata Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece. Viņa uzskata, ka nav pareizi, ka par provokatīvā sižeta pārraidīšanu Lietuvā PBK saņēma krietni bargāku sodu, nekā Latvijā.
„Mēs pieņēmām lēmumu, kā komisija vērsties Tieslietu ministrijā, lai tā sadarbībā ar Drošības policiju un ekspertiem nopietni analizētu Krimināllikuma 78.pantu par naida kurināšanu. Un atkarībā no secinājumiem nāktu klajā ar priekšlikumiem: kā ir papildināmi, uzlabojami, vai ir nepieciešami jauni grozījumi likumos. Acīmredzot, ka ir. Ja Lietuva pēc šī konkrētā sižeta pieņēma konkrētus lēmumus uz trijiem mēnešiem, aizliedzot PBK translēt tādu saturu, kas ir ražots Krievijā un citās trešajās valstīs, tad Latvija aprobežojās ar salīdzinoši niecīgu administratīvo sodu,” pauda Mūrniece.
Vairāki eksperti un deputāti arī prognozē, ka provocējoša mediju satura apjoms var pieaugt saistībā ar gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Deputāte Daina Kazāka pievērš uzmanību, ka šis periods būs gada pirmajā pusgadā un tāpēc sakritīs ar vairākiem vēsturiski nozīmīgiem datumiem. „Domāju, ka tas būtu mūsu virsuzdevums - sagatavoties Eiropas prezidentūrai un šo stiprināt, jo provokācijas būs tāpēc, ka tas ir pirmais pusgads, kad ir pāris zīmīgi datumi saistībā ar vēstures interpretāciju,” norādīja Kazāka.
Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktora pirmais vietnieks Andis Freimanis ir pārliecināts, ka Latvijai jācīnās pret provocējošiem viedokļiem, nodrošinot kvalitatīvu un objektīvu informāciju savos informācijas kanālos. „Ja viena puse sniedz savu viedokli, tad mums ir jāsniedz pretī. Ja šis viedoklis aizskar mūs vai ir neobjektīvs, mums jābūt spējīgiem sagatavot analīzi raidījumus tādus, kas būtu interesanti publikai gan latviešu, gan krievu valodā. Un tiem jābūt objektīviem,” sacīja Freimanis.
Jau ziņots, ka par provocējošo sižetu Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piemēroja PBK administratīvo sodu 1500 latu apmērā.
