Par paziņojumu nobalsoja 65 deputāti, bet pret bija 28 opozīcijā esošā „Saskaņas centra” deputāti.
Saeimas balsojumam piedāvātajā paziņojumā stingri nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā un starptautiskā sabiedrība aicināta paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Augstākas Radas leģitīmajai varai.
Situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka, un Krievija ar savu militāro agresiju pārkāpj starptautiskās normas. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, teikts paziņojumā. Krievija aicināta izbeigt visa veida agresiju un provokāciju, nekavējoties izvest savu karaspēku uz savām bāzēm un ievērot starptautiskās saistības.
Tāpat Saeima rosina starptautiskajai sabiedrībai paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, Eiropas Savienībai un EDSO nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.
Pēc garajām debatēm balsot par Eiropas lietu komisijas iepriekš atbalstīto dokumentu aicināja komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija): „Mēs neesam, protams, vienīgais parlaments, kas diskutē par situāciju Ukrainā. Lēmumus plenārsēžu līmenī jau ir pieņēmis Polijas Seims, Igaunijas parlaments un Portugāles parlaments. Lietuvā ir pieņemti lēmumi Ārlietu un aizsardzības komisijās un izplatīti kā paziņojumi citām dalībvalstīm. (..) Patiešām es priecāšos, ja arī Latvijas parlaments, pēc brīža balsojot, spēs ļoti stingri paust savu viedokli, ka vardarbība nav akceptējama, valsts suverenitātes pārkāpums nav pieļaujams un starptautiskai sabiedrībai ir jānodrošina valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes nodrošināšana.”
Jau ziņots, ka Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai un šī jautājuma galīgo izlemšanu referendumā. Referendums notiks jau nākamsvētdien, 16.martā, un referendumā būs jautāts, vai iedzīvotāji vēlas, lai Krima pievienojas Krievijas Federācijai, vai paliek Ukrainas sastāvā.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem. Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
