Demisiju pieprasīja ZZS deputāti Uldis Augulis, Armands Krauze, Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Raimonds Bergmanis, Dana Reizniece-Ozola, Gundars Daudze, Janīna Jalinska un Jānis Vucāns. Tāpat pieprasījumam pievienojās pie frakcijām nepiederošās deputātes Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.
Opozīcijas deputāti Šuplinskas darbu asi kritizēja. Augulis pirms balsojuma Saeimā uzsvēra, ka deputātiem jāparāda - plaši sludinātais bezkompromisa tiesiskums nav tikai tukši vārdi. Savukārt no izglītības ministres rīcības ir atkarīgas dažādas iesāktās nozares reformas, taču Šuplinskas cieņas trūkums pret partenriem to apdraud. Savukārt no "Saskaņas" ievēlētā Jūlija Stepaņenko pauda, ka izglītības ministrei pašai būtu jāpārzina pamatlietas, norādot uz Šuplinskas izteikumu, ka viņai nav Pandoras lādes, no kuras izņemt nozarei trūkstošo finansējumu.
Šuplinska tikmēr atgādināja, ka ZZS valdība pēc 13. Saeimas vēlēšanām atstāja tehniskā budžeta iespējas un nācās izvēlēties atbildīgu politiku. Ministre norādīja uz kādu sarunu ar iepriekšējo izglītības ministru Kārli Šadurski ("Jaunā Vienotība"), kurš esot teicis, ka bieži atsakās izvērtēt savu kolēģu zinātniskos darbus, jo tad ir jāsaka patiesība, kas nav patīkama kolēģiem. Šuplinska uzsvēra, ka līdzīga klusēšanas politika ir bijusi arī izglītības jomā. "Lai pieaugtu pedagogu atalgojums, jākārto arī citas lietas," teica Šuplinska.
Ministre arī noliedza pārmetumus, ka neuzklausa pašvaldību viedokļus, norādot, ka jau ir tikusies ar vairāk nekā 50 pašvaldību pārstāvjiem.
Saeimas opozīcijā esošā ZZS Šuplinskas demisiju nolēma prasīt pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa ar pagaidu regulējumu apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Ministre klaji iejaucās universitātes autonomijā, tādējādi radot kaitējumu Latvijas lielākās augstākās izglītības iestādes reputācijai, iepriekš pauda ZZS. Administratīvā rajona tiesa šo “tiesiskuma” valdības lēmumu ir apturējusi, bet vislielākā atbildība par radušos situāciju ir jāuzņemas tieši ministre Šuplinskai.
Tāpat ZZS norādīja uz Šuplinskas priekšlikumiem diskusijās par 2020. gada valsts budžetu, kur ministre atteicās risināt diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, tā vietā iestājoties par valsts atbalsta samazināšanu brīvpusdienu finansēšanai 1.-4. klašu skolēniem.
“Ministre, virzot nepārdomātas, nozarē un sabiedrībā neizdiskutētas iniciatīvas, apdraud izglītības jomā uzsākto reformu sekmīgu īstenošanu. Vispareizāk būtu, ja Šuplinskas kundze jau pirms uzticības balsojuma noliktu ministres portfeli, jo katra diena, ko viņa pavada šajā amatā, var radīt būtisku kaitējumu izglītības un zinātnes nozarēm,” akcentēja ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Par demisijas pieprasījumu balsoja 32, bet pret bija 51 parlamentārietis.
KONTEKSTS:
Valdība 27. augustā pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devās daudzu mēnešu atvaļinājumā. Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
Savukārt pirmdien, 30. septembrī, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ieva Dambe apturējja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts Universitātes rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu.
