Panorāma

Finanšu izaicinājumi tādi paši kā pirms 30 gadiem?

Panorāma

Panorāma

Ministrija vēlas pagarināt nākamo mācību gadu

Rudenī spriedīs par iespējamu skolēnu mācību gada pagarināšanu

Oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"). Jaunajā mācību gadā izglītību pēc jaunākas metodikas sāks vairāku klašu skolēni, līdztekus notiek gatavošanās pārejai uz mācībām latviešu valodā.

ĪSUMĀ:

  • Izglītību pēc jaunākas metodikas sāks vairāku klašu skolēni.
  • Noliedz pedagogu satraukumu par mācību materiālu trūkumu.
  • Gatavojas pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā.
  • Rudenī spriedīs par iespējamu mācību gada pagarināšanu.
  • Mācību gada sākumu draud aizēnot nozares arodbiedrības pieteiktais streiks.

Rudenī spriedīs par iespējamu skolēnu mācību gada pagarināšanu
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Iespējams mācību gada pagarinājums

Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.

Jau iepriekš izskanējis, ka varētu atteikties no rudens brīvlaika, jo tā laikā bērni ir labi motivēti mācīties, taču skaidrības vēl nav. Tikmēr Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda neizpratni par to, kā tiktu likvidēts rudens brīvlaiks un kā tas atsauktos uz pedagogu slodžu sabalansēšanu. 

Savukārt Muižniece uzsvēra, ka pagarināts mācību gads palīdzētu izlīdzināt skolotāju un skolēnu noslogojumu, jo tas saīsinātu mācību dienu par vienu līdz divām mācību stundām.

Sekojoši tas ļautu skolotājiem pilnvērtīgāk gatavoties nākamajai darba dienai, ļautu bērniem vairāk laika veltīt ārpusskolas aktivitātēm, kā arī dotu iespēju skolotājiem vairāk laika veltīt skolēniem, kuriem nepieciešama papildu palīdzība.

Papildus Muižniece uzsvēra, ka tas sniegtu iespēju mācības īstenot ārpus klases, piemēram, dodoties uz muzejiem, sadarbojoties ar citām skolām vai rīkojot nodarbības ārpus skolas.

Muižniece arī norādīja, ka modelis atbilstu rietumvalstu pieredzei.

Muižniece sacīja: “Protams, ka vasara ir visiem patīkams laiks, kad atpūsties, bet mēs tiešām redzam, ka arī labas izglītības kvalitātes vārdā un skolotāju noslodzes vārdā,

tas būtu sperams solis, sākot ar 2024. gadu.”

Noslēgsies pāreja uz jauno modeli; gatavojas izglītībai valsts valodā

Tāpat arī gaidāmajā mācību gadā noslēgsies trīs gadu posms pārejai uz kompetencēs balstītu izglītības modeli. Tajā mācības organizēs arī 3., 6., 9. 12. klases skolēniem, kuriem, pēc IZM vadības teiktā, būs lielāka autonomija mācību procesā.

Aizvien turpinās mācību materiālu pilnveide pedagogiem. Pārmaiņas izglītības procesā viesīs arī jauninājumi eksaminācijas un novērtēšanas procesā vidusskolas beidzējiem. Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko uz šo pārmaiņu kopumu lūkojas cerīgi. Viņa pastāstīja: "Noslēdzot vidējās izglītības apguvi, skolēnam ir iespēja kārtot viņa izvēlētus augstākā līmeņa eksāmenus. Starp tiem ir arī pilnīgi jauni eksāmeni, kā programmēšana, dizains un tehnoloģijas, kas šobrīd liek domāt, ka mēs spēsim nodrošināt pasaules mērogam atbilstošu eksāmenu piedāvājumu mūsu jauniešiem."

Valsts izglītības satura centra vadītāja pauda, ka pamatskolas posmā mācību materiālu esot daudz, problemātiskāk varētu būt vidusskolā. Taču varianti esot. Piemēram, skolotāji aicināti dalīties cits ar citu ar mācību materiāliem un vietām, kur tos meklēt. Valsts izglītības satura centrā norādīja, ka resursus var meklēt arī internetā, tai skaitā speciālisti aicina izmantot “Tava klase” platformā sagatavotos mācību video materiālus.

Voroņenko skaidroja: “Šis ceļš neapstāsies vienā brīdī. Ir jāsaprot, ka pilnveidotā mācību satura pārejas perioda noslēgumā mēs neiegūsim standarta komplektu, ar kuru strādāt turpmākos 12 gadus. Izglītība ir attīstība, un tas, kas mums ir jārada, mums ir jārada ļoti dažādi resursi, un viņi visu laiku ir jāpilnveido.”

Līdztekus nozares ministrija turpina programmas izveidi pārejai uz izglītību tikai valsts valodā.

"Tā ir mūsu iespēja labot sistēmu, kurā līdz šim bērni ir tikuši šķiroti pēc ģimenē lietotās valodas. Jau pavisam drīz, 2025. gadā, visi skolēni mācīsies pēc vienota standarta valsts valodā," norādīja ministre.

Draud skolotāju streiks

No 1. septembra spēkā stājas jaunais pedagogu darba samaksas dotāciju aprēķins un sadales modelis. Tas vērsts uz papildu finansējuma sadali pašvaldībām ar sakārtotu izglītības iestāžu tīklu novadā, atgādināja ministre.

"Sperot šo pirmo soli, mūsu mērķis nebija ikvienam [pedagogam] būtiski palielināt algu ar tādu lielu izrāvienu, bet sakārtot sistēmu. Mērķis ir radīt taisnīgu sistēmu, kur katrs skolotājs par līdzvērtīgu darbu saņem līdzvērtīgu atalgojumu. Nav noslēpums, ka mums šobrīd ir ārkārtīgi milzīgas atšķirības skolotāju atalgojumā. Vienā izglītības iestādē skolotājs saņem minimālo noteikto likmi, kamēr citā vietā tā ir pat 2,5 reizes lielāka," stāstīja Muižniece.

Atalgojuma jautājumi ierasti ir iemesls nozares ministrijas viedokļu atšķirībām ar pedagogu arodbiedrību. Tā nav vienisprātis ar ministriju par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – to pārvirzīs no skolas uz pašvaldību. To nemainot, arodbiedrība paziņojusi par beztermiņa streika rīkošanu no 19. septembra.

Nozares ministre arodbiedrības paziņojumu vērtē ar izpratni, tomēr raksturo skarbi: "Laikā, kad ir dažādi ģeopolitiski notikumi, sabiedrība divus gadus nogurdināta Covid-19 dēļ, kad mums draud skarba ziema ar augstiem rēķiniem, manā ieskatā, tieši šobrīd streikot un papildus noslogot tos skolotājus, kuri [streika gadījumā] izvēlēsies pildīt savus darba pienākumus, manuprāt, nav īsti atbildīgi pret valsti."

Vienlaikus, lai mazinātu bažas par nepieciešamo lietu sagādi sociāli mazāk nodrošinātām ģimenēm, arī šogad vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" rīko akciju, lai palīdzētu sagatavoties skolai. To iespējams darīt jau šobrīd, pastāstīja organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa: "Aicinājums ir lielveikalos "Akropole" nopirkt kaut vai dažas pildspalvas, kādu zīmēšanas bloku vai burtnīcu, ja kāds var, protams, arī mugursomu. Visu, kas ir vajadzīgs tieši skolai no kancelejas precēm. Katru gadu ir vairāki simti ģimeņu, kam šāda veida palīdzība ir noderīga, šajā gadā nāk klāt arī Ukrainas bēgļu ģimenes, no kurām daļai arī nepieciešams atbalsts skolas lietu sagādāšanā."

Šajā mācību gadā nekādi ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ nav plānoti. Skolām būs nodrošināti paštesti Covid-19 konstatēšanai. Vienlaikus skolu vadība varēs lemt par individuāliem aizsardzības pasākumiem.

Mācībspēki vēl nav pārliecināti par ieceri; vecākiem domas dalās 

Tomēr mācībspēki pagaidām nav pārliecināti par to, vai mācību gada pagarināšana ļautu vairāk atpūsties.

Piemēram, Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne pauda: “Atpūta vasarā pedagogam ir ļoti nepieciešama pēc saspringta darba perioda. Kāda būs reakcija? Gan vecākiem, gan bērniem? Jo visi pie šī modeļa ir pieraduši. Un kaut ko jaunu ieviest ir ļoti grūti.”

Tikmēr vecākiem viedokļi ir dažādi. Ir vecāki, kas izmaiņas atbalsta, minot, ka tādā veidā bērniem būšot mazāka slodze un lēnāks zināšanu apguves temps. Mikroblogošanas vietnē “Twitter” pēc ministres paziņojuma ceturtdien bija lasāmi, piemēram, šādi vecāku viedokļi:

“Bērni jau maijā nav piedabūjami mācīties un visu mēnesi nobumbulē, jo arī skolā neko neprasa, tagad vēl jūniju bumbulēs. Man bija pieci skolnieki mājās, tā kā ļoti labi zinu par “mācībām” maijā.”

“Muļķības! Tak jāsaprot, kādos platuma grādos dzīvojam, cik maz bērni sauli redz! Kāds ir viņu veselības stāvoklis, nīkstot sasmakušās klasēs? Plus maijā jau tāpat notiek liela bumbulēšana, ko tad vēl jūnijā darīs?”

“Esmu kategoriski pret mācību gada pagarināšanu - bērniem nevajag atņemt bērnību! Un pagarināti brīvlaiki citos gada laikos vasaru neaizstāj.”

KONTEKSTS:

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas (LVLSA) un izglītības ministres tikšanās laikā iepriekš jau tika piedāvāts apspriest ideju atteikties no skolēnu rudens brīvlaika oktobrī, jo bērni uz šo laiku ir "iegājuši mācību ritmā, motivēti un enerģijas pilni mācīties".

Atbildīgā ministre tolaik pauda, ka skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildu brīvdienām, piemēram, martā, veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu, kā arī optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi. Pagarinot mācību gadu, nedaudz, taču samazinātos skolotāju ikdienas darba slodze, sacīja ministre.

Viņa skaidroja, ka mācību norise vasarā ļautu organizēt nodarbības ārpus telpām svaigā gaisā, brīvā dabā, piemēram, rīkot pārgājienus, ekskursijas, radošas darbnīcas, fiziskas aktivitātes, kā arī apgūt specializēto kursu valsts aizsardzības mācībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti