Viņš norādīja, ka daļa Eiropas politiķu aizvien naivi tic, ka situācija Ukrainā normalizēsies un „tūlīt, tūlīt viss nokārtosies”. Tomēr citi Eiropas politiķi apzinās, ka turpmāk starpvalstu attiecības Eiropā balstīsies uz citiem principiem, kuri pašreiz nav skaidri.
Taču karš Ukrainā jau tagad ir nostiprinājis NATO lomu, ko apstiprina NATO dalībvalstu karavīru esamība Latvijā un pēdējās dienās ielās un uz šosejām redzamie tanki.
Tiesa, runas par Eiropas armijas veidošanu Rinkēvičs nosauca par smieklīgām, jo daudzas nacionālās armijas Eiropā paliek arvien mazākas. Tāpēc jākoncentrējas uz esošās infrastruktyūras stiprināšanu. No otras puses, ES jau iepriekš ir piedalījusies dažādās kopīgās akcijās, piemēram, Mali un Centālāfrikas Republikā.
Vēstīts, ka drošības situācija Eiropā ievērojami mazinājās līdz ar Krievijas pērn martā realizēto Krimas aneksiju. Savukārt aprīlī prokrieviski kaujinieki iebruka valsts austrumu daļā. Krievija nekad nav atzinusi savu saistību ar šiem kaujiniekiem. Tomēr NATO un Ukraina apgalvo, ka tieši no Krievijas kaujinieki saņem bruņojumu un finansiālo atbalstu, turklāt kaujās ar Ukrainas armiju un brīvprātīgajiem piedalās arī Krievijas regulārās armijas kareivji.
